Turpinājums

3. Nozīmīgākās senkultūras

Vācas galā senkultūru nebija daudz, ja salīdzina ar pelasgiem, umbriem un rūtiem. Pašas pirmās senkultūras bija līdzīgas apskatītajām sembru un prūšu senkultūrām, kuras ir apskatītas attiecīgajos pastāstos.

Paleolītā, mezolitā un neolitā bija izplatīta:

z      Svidru (11. - 8. g. tk p. m. ē.)senkultūra, kas bija izplatīta visā Vācas galā;

z      Madlēnas (11. - 9. g. tk p. m. ē.) senkultūra, kas bija izplatīta visā Vācas galā;

z      Arenburgas jeb Lingbi senkultūra (9. - 8. g. tk p. m. ē.) - sveju galā;

z      Azilas senkultūra (9000. - 7500. g. p. m. ē.) - Reinas un Elbas vidustecēs;

z      Maglemozes senkultūra (8. - 5. g. tk p. m. ē.) - sveju galā;

z      Tardenuā senkultūra (6. - 5. g. tk p. m. ē.) - visā Vācas galā;

z      Ertebeles senkultūra (6. - 3. g. tk p. m. ē.) - tikai sveju galā;

z      Līniju keramikas senkultūra (4500. - 2600. g. p. m. ē. - sā Vācas galā;

z      Ķemmes un bedrīšu keramikas senkultūra (3000. - 2300. g. p. m. ē.) - izplatīta deiču un sveju galā;

z      Savrūpkapu senkultūra (2300. - 1800. g. p. m. ē.) - sveju un tīringu galā (Dānija, Šlēzviga, Holšteina, Saksonija);

z      Piltuves kausu senkultūra (3500. - 2200. g. p. m. ē.) - visur;

z      Auklas keramikas un laivascirvju senkultūra (4500. - 800. g. p. m. ē.) - tīringu un deiču galā, daļēji arī sveju galā; sāka izplatīties no Umbrijas gar Reinas upi;

z      Zvanveida kausu senkultūra (2200. - 1800. g. p. m. ē.) - visās Vācas gala ciltīs

Bronzas laikmetā bija izplatīta:

z      Unetices senkultūra (1800. - 1500. g. p. m. ē.) - deiču galā;

z      Lauzices senkultūra (1200. - 400. g. p. m. ē.) - deiču galā;

z      Urnu kapulauku lauki (1200. - 800 g. p. m. ē.) - visā Vācas galā;

z      Svētkalni (kurgāni) (1800. - 800. g. p. m. ē.) - visā Vācas galā;

z      Megalitiskās akmeņu konstrukcijas (1800. g. p. m. ē. - 5. gs m. ē.) - Reinas un Elbas vidusteču apvidū, t. i., rieteņa sveju un ziemeļa tīringu galā;

z      zemkopības un piemājas lopkopības senkultūra (2000. g. tk p. m. ē. - 600. g. m. ē.) , kurās ir redzama pakāpeniska zemes kopšanas un lopu turēšanas izplatīšanās no dienvidiem - visā Vācas galā,

z      Polādas senkultūra ─ izņemot Dāniju, Šlēzvigu, Holšteinu, Meklenburgu, Pomerāniju un Silēziju, kur saglabājās Unetices senkultūra, kuras rieteņa variants tad arī bija Polādas senkultūra.

Dzelzs laikmetā bija izplatīta:

 Halštates senkultūra (9. - 5. gs  m. ē..) - visā Vācas galā;

 Latenas senkultūra (5. gs p. m. ē. - 1. gs m. ē.) - visos Vācas gala rieteņa, dienvidu un dienvidaustreņa robežu rajonos, kas norāda svešinieku ierašanās virzienus un pierāda sengrieķu ekspansijas izplatīšanos, Romas impērijas ekspansijas uzmākšanos;

 Ķeltu senkultūra (9. gs p. m. ē. - 6. gs m. ē.) visās Vācas gala dienvidu un rieteņa zemēs, kuras saskārās ar Romas impēriju.

6. gs m. Ä“.) visÄ