Arenburgas jeb Lingbi senkultūru sauc par ziemeļbriežu mednieku epipaleolita beigu senkultūru Ziemeļa Eiropā (11. - 9. g. tk p. m. ē.), kuras pieminekļus atstāja svīdri, ceļodami pa Eiropu pret rieteni un ziemeli - Zviedrijas dienvidu galu, Zaļajām salām, Dāniju, Nīderlandi pēc tam, kad Madlēnas alu apmetnē dzīvojusī ģimene savairojās un meklēja jaunus medību laukus, jo ledāji pamazām kusa un ziemeļbrieži pārceļoja arvien tālāk pret ziemeļrieteni, mednieki - aiz tiem.
Tādus pašus rīkus svīdri atstāja Viļņas un Daugavas apmetnē, Kurzemē, Prūsijā, Polijā, vārdu sakot, visur, kur gāja sembru pēcnācēji, jaunus medību laukus meklēdami.
Salīdzinājumu ar Madlēnas senkultūras trešo periodu (Madlēnas alas atradumi) var veikt lasītājs pats, lai pārliecinātos, ka dažādos nosaukumus deva arheologi, vēlēdamies izcelt sevi un savu valsti.
Raksturīgākie atradumi:
z svīdru tipa bultu un šķēpu krama uzgaļi ar kājiņu;
z lielzobu harpūnas (žeberkļi) no ziemeļbrieža iztaisnotām ribām;
z ziemeļbriežu raga vai kaula cirvji, kuru dēļ tika izdalīta Lingbi senkultūra.
