Madlēnas senkultūra

Tā bija vēlā paleolita (epipaleolita) senkltūra Eiropā, pārsvarā Dienvidu Rieteņa Eiropā  15. - 8. g. tk p. m. ē., kas nomainīja Solitrē senkultūru. Plašākā nozīmē ar šo terminu apzīmē epipaleolita senkultūru Eiropā. Iedala agrajā un vēlākajā Madlenas senkultūrā.

Agrais periods raksturo apledojuma beigu stadijas notikumus, kad Kromaņonas cilvēki atkāpās no uzbrūkošajiem ledājiem un bēga pāri Pireneju kalniem caur Spāniju un Portugali uz Āfriku.

Vēlais periods raksturo laikmetu pēc apledojuma un baltu Svīdru ziemeļbriežu mednieku ceļojumus uz Rieteņa Eiropu, no Svīdru apmetnes Polijā uz Rieteņa Eiropu (skat. zemāk).

Nosaukums ir ņemts pēc Madlēnas alas (La Madeleine) ─ alu mītnes Ardenu kalnos pie Francijas, Luksemburgas un Beļģijas robežas.

Cilvēki dzīvoja ne tikai alās, bet arī virszemes pagaidu mītnēs, kuras bija darinātas no koka, dzīvnieku kauliem, apklātas ar ādu. Nodarbojās ar ziemeļbriežu un citu meža dzīvnieku medīšanu, zvejošanu upēs, ezeros, jūrā, kā arī ar vākšanu,─ ko varēja atrast ledāju tuvumā.

Madlenas senkultūras raksturīgās pazīmes:

z        bultu un šķēpu reti atrasti brūnganā krama Svīdru tipa bultu uzgaļi;

z        galvenā kārtā ziemeļbrieža ragu un kaulu harpūnas ar rupjām atkarpēm, kasīkļi, lāpstiņas, šķēpu gali, putnu un zivju bultas, adatas, īleni;

z        krama, dzintara un kaula sīkplastika - cilvēku, brieža, lāča, pīļu skulptūriņas;

z        daudzkrāsaini un vienkrāsaini (melni, sarkani, zaļi, dzelteni) gleznojumi uz alu sienām.

Bija izplatīti

u           sīki krama griežņi, skrāpji, kaula sirpji ar kaula tureklī iestiprinātiem sīkiem krama asmenīšiem (mikrolitiem),

u           raga un kaula bultas, ādu kasīkļi, kapļi, dūres cirvji, žebērkļi, īleni un adatas,

u           dzīvnieku un cilvēku figūriņas,

u           dzintara ripiņas,

u           sarkanās un melnās minerālajās krāsās zīmēti brieži, sumbri, lāči, mednieki, veselas medību ainas uz alu sienām.

Tās bija klasiskās pazīmes, taču katrā novadā un katram periodam bija savi darba rīku izgatavošanās materiāli un darbarīku forma, izgatavošanas tehnoloģija, kas nereti bija viena cilvēka izdoma, kura aizgāja aizsaulē kopā ar viņu, lai viss sāktos no gala.

Madlēnas senkultūrā var izdalīt vairākus periodus:

z        periods ar kaula, raga un makrolitiskiem krama rīkiem (16. - 14. g. tk p. m. ē.), kurus atstāja protobalti Austrijā pie Maueras, Ibērijā, kā arī Ibermaueras senkultūras apmetnēs Marokas Mentas alā;

z        periods (14. g. tk vidus - 11. g. tk p. m. e.), kurā apmetnes netika atrastas, Eiropā bija izzudušas jebkuras pazīmes cilvēku darbībai, kaut gan šis laiks formāli tika ieskaitīts Madlēnas senkultūras pastāvēšanas periodā. Izņēmums - Mentas ala Marokā, Azovas jūras piekrastes augstiene, Zarzas ala Irākā un divas alas Afganistānā pie Kaspijas jūras;

z        periods, kad tika lietoti tikai raga un kaula rīki, bet pie Arensburgas atrasti Svidru senkultūras tipa krama rīki (vītola lapas formas bultu uzgaļi, daži dūres cirvji), kas nosaukts par Agensburgas senkultūras periodu. Šos rīkus atstāja svīdru ziemeļbriežu mednieki, kas ieceļoja 11. g. tk p. m. ē.;

z        periods 11. - 10. g. tk p. m. ē, kad tika lietoti tikai kaula un raga rīki, kad cilvēki vēl nebija apguvuši mikrolitu kalšanu no reti sastopamām krama akmeņu oļiem un lauskām, kad līdzi atnestā krama krājumi izsīka;

z        klasiskās Madlēnas senkultūras periods (10. - 8. g. tk p. m. ē.), kuru raksturoja visi augšminētie atradumi kopumā.