bija eneolita (metālu laikmeta sākuma) senkultūra Eiropā 3000. - 1188. g. p. m. ē., visbiežāk izplatīta Sembrijā, Baugainē, Zaļajās salās (Albijā - Lielbritānijā, Īrijā)
Tai raksturīgas pelnu urnas, kam ārēji šķita zvana forma, bet patiesībā zvana formu veidoja apaļa dibena pelnu pods, kam uzlikta bļoda, tad uzbērta melnzeme, ko bēra nelaiķa tuvinieki, bet tam virsū atkal bija uzlikta vēl lielāka bļoda. Pēc daudziem gadiem izraktais apbedījums tiešām atgādināja zvanu. Urnas ieraktas visai sekli zemē, virsū uzbērts uzkalniņš, resp., tie bija uzkalniņu kapulauki ar pelnu urnām. Bija arī skeletu kapi, kuros mirušie guldīti uz sāna saliekti, ar galvu pret saullēktiem. Ir vairāki lokāli varianti, varianti pat vienā kapu laukā.
Blakus likti bronzas vai kaula dunči, bultu un šķēpu krama vai bronzas uzgaļi, dažviet bronzas saktas, saspraudes. Acīm redzot, urnai blakus lika mirušā svētku tērpu ar visām rotām, dažviet (Prūsijā, rošu apdzīvotajās teritorijās tagadējā Rumānijā, burtu un sindu zemēs un daudzās citās vietās) atrasti zirga kauli, grezni rotāti zirga galvaskausi.