Ertebeles (Ertebølle) senkultūra

Tā bija vēlā mezolita (10. - 5. g. tk p. m. ē.) un agrā neolita (5. g. tk - 3. g. tk p. m. ē.) senkultūra Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, izplatīta gar Baltijas jūras piekrasti. Pirmo reizi atklāta Ziemeļa Jitlandē (Dānijā). Nosaukums Ertebele nozīmē "virtuvju atkritumi".

Arheoloģiskajos izrakumos atrada 140 m garas, 30 - 40 m platas virtuves atkritumu kaudzes ar dažādiem priekšmetiem: krama cirvjus, šķēpu un bultu galus, kaltus, kasīkļus; kaula ķemmes; raga cirvjus; smaila dibena ovālas māla kunhas (vārāmie podi, kurus ar smailo galu iestiprina ugunskurā) un ovālas bļodas; dzīvnieku kaulus un zivju asakas; divu cilvēku skeletus ar mezocefāliem gargalvainās varietātes galvaskausiem (koef. 72 - 73), kādi bija sembriem, protams, arī svīdriem.