Svīdru senkultūra (12. - 9. g. tk. p. m. ē.) tika izdalīta un nosaukta pēc Svīdru − Velkes apmetnes Polijā 20. gs sākumā m. ē. Apmetnes atrastas gandrīz visā Ziemeļa un Centrālajā Eiropā, jo sevišķi Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, u. c. vietās.
Galvenās pazīmes:
z bultu lauru jeb vītola lapas
formas krama uzgaļi ar kātiņu vai bedrīti stiprināšanai;
z gluži vai standartizēti precīzas formas griežņi;
z
kasīkļi un lieli dūres cirvji ar satveršanas daļu;
z divu laukumu nukleji;
z ziemeļbriežu kauli;
z apmetnes upju un ezeru terašu smilšainās kāpās;
z nelieli mājokļi ar pavārdiem.