Unetices senkultūra bija sākotnējais Nemūnas senkultūras nosaukums, jo to atklāja vispirms Polijā, kur tai saglabāts Unetices nosaukums, bet tad izrādījās, ka tās rašanās senākais centrs ir atradies Nemunas upes piekrastēs tagadējā Lietuvā.
Unetices senkultūra savu nosaukumu dabūja pēc atrašanas vietas. Tās būtība ir auklas keramikas senkultūras Sembrijas un Umbrijas variants, par kuru it plaši, ieskaitot variācijas, esmu sniedzis ziņās auklas keramikas senkultūras aprakstā. Tāpēc šīs senkultūras raksturojumu neesmu sniedzis, jo daži atradumi Polijā savā būtībā bija maiņas tirdzniecības punktu paliekas, kālab trauki tik ļoti atgādināja Umbrijas keramiķu darbus. Tātad Polijas arheologi, to neapzinādamies, bija apstiprinājuši jau agrāk minēto faktu, ka pa Vislas upi uz Baltijas jūru gāja kopš 6. g. tk p. m. ē. iebraukts ūdensceļš, pa kuru Baltijā ienāca ne tikai šis trauku rotāšanas stils, bet arī akmens laivascirvji un pirmie ķelti. To izgatavotāji zināja arī Daugavas ūdensceļu un uzcēla savu podnieku darbnīcu pie tagadējās Krāslavas pilsētas. Nekādas citas vērtības šīs senkultūras izdalīšanai nav.