Tā nosaukta par agrā neolita senkultūru Eiropā (5500. - 2500. g. p. m. ē.). To raksturoja sfēriskas un pussfēras formas trauki ar spodrinātu virsmu un lentas veida (horizontāli gar augšu, pa vidu vai vertikāli sānos izvietotu) ornamentu (divas trīs līnijas, arī auklas nospiedumi, S veida spirāles, meandri, eglītes un skujiņas u. c., dažkārt bedrītes un ķemmes iešvīkājumi).
Dažādās vietās tai ir doti atšķirīgi nosaukumi, piemēram, auklas keramikas senkultūra, daudzveltnīšu keramikas senkultūra, ķemmes un bedrīšu keramikas senkultūra, Kundas keramika.
Notikusi strauja zemkopības un piemājas lopkopības attīstība, kam blakus pastāvējusi medīšana, zvejošana, vākšana (medus, rieksti, augļi, ogas, sēnes, ūdensputnu olas un sākumā arī saknes).