2. Tipiskākās rūtu jeb
rošu senkultūras
Melno kalnu novadā, kā esmu nosaucis rūtu apdzīvotās teritorijas Moldovā, Rumānijā, daļēji arī Bulgārijā, galvenokārt Karpatos un Transilvānijā, arheologi ir izdalījuši Krišus, Bernašu, Bojānas, Kukutēnu un citas senkultūras, kuras var pastāstīt, kā tad roši ir dzīvojuši pēc izceļošanas no Krimas.
Krišus senkultūra - sembru epipaleolita un rūtu mezolita senkultūru.
Viņčas senkultūra (4500. - 3000. g. p. m. ē.) bija neolita beigu un eneolita senkultūra Rumānijas dienvidrieteņa stūrī.
Bernašu (Bernašetas) senkultūra tika atklāta netālu no Zvanu upītes ietekas Tīrupē, nelielā paugurā, netālu no Bernašu ciemata. Bernaši bija rūtu zemkopības un piemājas lopkopības kopiena, kas bija stipri līdzīga Baugaines sindu kopienām, tā kā ir grūti izdalāma, bet tajā atrada rūtu zīmuļa veida krama rīkus.
Bojānas jeb Ezeres senkultūra, kā rakstīja arheologs V. Zbenovičs, esot bijusi vandaļu produktīvās lauksaimniecības senkultūra, kuras sākumi meklējami 5. g. tk sākumā p. m. ē. Par vandāļiem viņš sauca cilti, kura dzīvoja Transilvānijas rieteņa gala auglīgajās ielejās (188). Tātad vandāļi bija rūti (roši).
Kukutēnu senkultūra (4. g. tk - 10. g. sākums p. m. ē.; nosaukums no sembru *kuka 'dzeguze') tika izdalīta kā eneolita, vara, zelta, sudraba un bronzas laikmetu senkultūra augšminēto senkultūru apgabalā, kā Bojanas senkultūras turpinājums vai atzars.
Gumeļnicas senkultūru (no Hommel ‘pālis’) izdalīja pēc 19. gs pie Gumeļu sādžas Rumānijā un Moldovas rietumdaļā, Gumeļu ezera piekrastē, kur agrākus laikus ir bijušas pāļu pilsētiņas kā Šveices ezeros. Vēlāk šo senkultūru ieskaitīja Tripoļes senkultūrā.
Citi zinātnieki to uzskata par Hirlamarras (hirl ‘mirla’, marr ‘ērzelis’), Duboču (‘Ozolu’), Žoto (‘Druvu’), Brdo (*brd- ‘brāga, rūgstošs vīns’) jeb Rumānijas Oltēnijas (olt jeb old ‘vecs, sens’) zemkopības un piemājas lopkopības kopienu, nocietināto pilsētu, bronzas kaujas cirvju (Pelasgijas Keltojas pilsētā kalto ķeltu), bedru kapulauku, kurgānu senkultūras konglomerātu (183).
Vitenbergas senkultūra rūtiem bija kopīga ar umbriem.
Monteoru senkultūra - tipiska zemkopju un piemājas lopkopju senkultūra
Noas jeb Nejas (gr. Nea) senkultūru Rumānijas zinātnieku vairums uzskata par Monteoru senkultūru, bet citi tam nepiekrīt, jo tā, pirmkārt, esot izdalīta agrāk par Monteoru senkultūru, turklāt Transilvānijas dienvidrieteņa stūrī to atklāja Brašovas kapu laukā, bet pēc senlietām tā esot tuva pelasgu Noas jeb Nejas senkultūrai, kas patiesībā nozīmē to, ka šos novadus apdzīvoja pelasgi, kuri bija pārcēlušies uz Īstas (Donavas) kreiso piekrasti.
Halštates senkultūras pieminekļi sasniedza arī Melno kalnu novadus reizē un kopā ar bronzas senlietām, bet tām bija atšķirīgas iezīmes, ja salīdzina ar klasiskajā Halštates vai skitu senkurtūrām. Kaut gan vārds skiti neatbilst vēsturiskai patiesībai, tas ir ieviesies ar PSRS zinātnieku pūlēm arheoloģijā, kālab to nākas lietot.
Lauzices (Lužices, Zarubincu) senkultūras pieminekļi ir atklāti Melno kalnu novada ziemeļa daļā, kas robežojas ar vācas, sembru, sudāvu un sindu novadiem tā, ka stingras robežas novilkt nevar.
Nekas atšķirīgs nebūtu stāstāms, ja vien nebūtu izteiktas hipotēzes par šīs senkultūras piederību seno romiešu rakstos minētajiem vandāļiem. Ja tā bija patiesība, tad vandāļi bija rūti, bet tam nav pierādījumu, kā arī nav zināms, vai bija maz tādi vandāļi, jo tā var būt tik pat samudžināta iesauka, kā skiti ‘lopi’ un kimbri ‘klejojošie laupītāji’, ķelti.
"Ķeltu" senkultūra sāka uzplaukt pēc Pelasgijas iznīcināšanas un pelasgu varmācīgās asimilēšanas ahijavos. Tātad Melno kalnu un mežu, septiņu pilsētu, Eiropas attīstītās zemkopības sākuma novadu ir "pārstaigājušas" visas galvenās Eiropas senkultūras, kuras visas kā viena sākušās Pelasgijā un Umbrijā, un tām piešķirti burvīgi vārdi, katrā novadā savs. Minētie atklājumi pārliecina par ciešu sakaru pastāvēšanu ar pelasgiem. Šo nosaukumu lieku pēdiņās, sekodams Mongaitam, kas dauzkārt ir atgādinājis, ka nebija ne ķeltu etnosa, ne viņu kultūras kā tādas - tas bija mēģinājumus ieviest jaunumus vēsturē savai slavai.
Černavodas senkultūra bija attīstītas zemkopības un piemājas lopkopības laikmets.
Ir izteikta hipotēze, ka šī kultūra esot līdzīga Ettrusku kultūrai un tādēļ rādot ceļu, pa kuru ettruski ienākuši Dienvideiropā, ka etruski izvietojušies slāvu zemēs un tāpēc varētu būt slāvu priekšteči (41). Tas nebūs gan tiesa, jo nav nekādu pierādījumu, turklāt, kā rakstīja Niderle, tā sauktā senslāvu kultūra bija pārāk primitīva, lai to salīdzinātu ar ettrusku kultūru.
Sarmatijas senkultūra esot sarmatu atstāto kultūras pieminekļu kopums. Kaut gan tās pastāvēšana ir apšaubāma, taču dažus padomiskos vēstures avotos tā ir minēta, kālab apskatāma kaut vai noraidījuma pamatojumam.