Vitenbergas senkultūra

Vitenbergas senkultūra tika izdalīta pēc atklājumiem Sigišoāras apvidus tāda paša nosaukuma kalnā. Tā tiek attiecināta uz dzelzs laikmetu, aptuveni 14. gs p. m. ē. - 6. gs m. ē.

Kā rakstīja A.Mongaits, "tā pazīstama pēc gadījuma rakstura atradumiem (ap 200 senlietu), kaut gan ir zināmas ciematu vietas un apbedījumi. Atrakumos atrada skaisti rotātus bronzas ieročus, ar krāsu pildītiem iebakstītiem, zīmodziņiem iespiestiem, iegrieztiem spirāļu un meandru, skujiņu, krustu un jumīšu rakstiem rotāta, pat dārgmetāla plāksnītēm un dārgakmeņiem inkrustēta keramika, smalki, no māla veidoti vairāku zirgu vilktu četru riteņu un divu riteņu pajūgu modeļi, katli uz riteņiem. Apbedījumi ─ skeletu kapu bedrēs, pelnu urnās. Datēta kā bronzas laikmeta senkultūra, nosaukta pēc pirmās atklājuma vietas pie Vitenbergas pilsētas Vācijā" (526).

Tātad šī senkultūra bija kopīga visām Vidus un Dienvidu Eiropas baltu tautām.