Bojānas jeb Ezeres senkultūra

Bojānas jeb Ezeres senkultūra bija zīmīga ar to, ka Transilvānijā un Bulgārijā, kur tā bija izplatīta, atrada vareni attīstītas, 5. g. tk p. m. ē. pastāvējušas zemkopības un piemājas lopkopības kopienas puspagraba mītņu paliekas, kuras būvētas pēc Bernašu parauga, un pāļu namiņus salas piekrastē, krustiski artu tīrumu vietas, miežu, kviešu, zirņu, lēcu, auzu un rudzu graudus, maltuvi, krama kalvi, tauru izcelsmes govju un vēršu, jau izkoptu zirgu, cūku, aitu, ūdensputnu kaulus un zivju zvīņas. Tas apliecina teikto par pelasgu lomu labības kultūras šķirņu izaudzēšanā no Āzijā augošajiem savvaļas augiem un izplatīšanu Eiropā un Āzijā.

Turpmākie pētījumi bija pārsteidzoši: šīs senkultūras pieminekļus atrada upju un ezeru piekrastēs visā Transilvānijā, Bulgārijā, Grieķijas Maķedonijā. Lēš, ka šajās kopienās pastāvējusi maiņlauku zemkopība, tīrumu mēslošana ar kūtsmēsliem kopš 6. g. tk sākuma p. m. ē. Tāpēc Bojānas apmetni uzskata par lauksaimniecības sākuma vietu Eiropā (64), no kuras tā pārsviedusies uz ariešu kopienām. Taču tā nebija rūtu senkultūra, bet gan pelasgu iesākta, illīru un rūtu pārmantota senkultūra, jo nav taču pasakāms, kur dzīvoja Rūta roši, kur pelasgi, kur illīri.

Atrastas cilindriskas vāzes, bikoniskās krūzes, bumbiera veida trauki, darināti no krāsotas māla masas - melnas, sārtenas, dzeltenas, pelēki baltas. Trauki rotāti ar meandriem, jumīšiem, līkločiem, auklas iespiedumiem, iekasījumiem, komiskām sieviešu figūriņu rindām, kas iekasītas traukā un aizkrāsotas ar baltu emalju. Tādi trauki bija izplatīti Mikēnu un Kikladu senkultūrā, kas piederēja pelasgiem

Blakus trauku lauskām atrada trapecveida un "liestveida slīpētos krama cirvjus ar caurumiem kātam", kurus Baltijā sauc par laivas cirvjiem, māla antropomorfo un zoomorfo sīkplastiku, krāsotus oļus, gliemežnīcas Spondylus, Baltijas (dzeltenā) un Egejas (brūnā) jūras dzintara ripiņas, dažus vulkāniskā stikla laivascirvjus, kādi atrasti Kiklādu salās, krama kapļus, koka saknes arklu ar krama lemešiem, rokas dzirnu akmeņus, krāšņiem gravējumiem (meandriem, ģeometriskām zīmēm) rotātus kaula žebērkļus un pulētu kaula ripiņu krelles, kaula spraužamās, adāmās un šujamās adatas (183).