Halštetē ir izpētīti 1300 kapu, no tiem 45 % uguns kapu ar pelnu urnām apakšzemes akās un citās celtnēs, vienkāršos uzkalniņos, svētkalnos, kuros kopš 1846. gada ir atrastas ap 30000 senlietu; pēc tām uzskatāmi redzama pāreja no bronzas uz dzelzs senlietām, saglabājoties krama, raga un kaula senlietām. Atrasti gari dzelzs zobeni ar krāšņi rotātiem rokturiem un zvana veida šķērsli; ar bronzu rotāti dzelzs priekšmeti; dzelzs lējuma krāšņi katli uz riteņiem; dažādas figūras, maskas un kakla riņķi; cirvji, naži un bārdas skuvekļi; dzelzs lodītes ar caurumu krellēm; pirksta gredzeni; zirga iejūga detaļas; kaļķakmens un dolomīta skulptūras un skulptūru grupas; atsegti dižciltīgo kapi; apakšzemes pilis un kapelas ar krāšņiem un reālistiskiem daudzkrāsainiem gleznojumiem un mozaīkām; grezni keramikas, bronzas un stikla trauki ar zoomorfiem rokturiem; situlas (krāšņi metāla kaluma kausi); bronzas, dzelzs, sudraba un zelta aproces; sukcinīta (Baltijas jūras dzintara) krelles, kas norāda uz tirdzniecības sakariem ar Prūsiju; loka, pūces, arbaleta formas, pakava un umbu saktas; kaula, arī ziloņkaula ķemmes un matu saspraudes; piespraudes un saspraudes ar krāšņām zoomorfām, ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem, emalju un stiklu rotātām galviņām; ziloņkaula senlietas, kas norāda uz tirdzniecības sakariem ar Āfrikas un Austreņa Āzijas ciltīm; akmens laivas cirvji; ķelti, kas kalti Pelasgijas Keltojas pilsētā un praktiski bija izplatīti plašā pasaulē.
Pēc atradumu klasificēšanas zinātnieki secināja, ka aptuveni 30 % senlietu bijušas importētas no Ēģiptes, Pelasgijas, Baltijas, Pievolgas, Burtijas, Sindijas, ariešu kopienām, Indijas, Ķīnas, Damaskas un citām vietām, kas pierāda, ka ir paslavējuši ļoti plaši tirdzniecības sakari, kurus varēja nodrošināt vienīgi jūras un upju kuģniecība (526). K.Krāmera atziņas par plašajiem tirdzniecības sakariem apstiprina no Umbrijas importētās bronzas atradumi Rietumeiropas un Austrumeiropas baltu pieminekļos, ko esmu minējis gandrīz katrā pastāstā, pamatojis ar arheologu rakstiem un atradumiem pieminekļos.
Halštates senkultūra būtībā bija tā pati pazīstamā Ķeltu senkultūra, jo tās izplatība sakrita ar Pelasgijas un Umbrijas iznīcināšanas laikmetu, kad pelasgi un umbri izklīda visos baltu novados (526).