Pirmā Kukutēnu senkultūras kopiena tika atklāta pie tāda paša nosaukuma ciemata, kādus 12 km no Jasu pilsētas Rumānijā, kad Bojānas senkultūra vēl nebija izdalīta.
Atrasta krāsainā Bojanas keramika, krama un kaula senlietas, bet tām blakus - umbru bronzas lemeši, naži, sirpji, rotas lietas (rokas sprādzes, delmu riņķi, deniņu spirāles veida un brilles veida piespraudes, loka saktas), vara katls, labības graudi, Bernašu tipa māju un Bojānas tipa pāļu mītņu paliekas, mājlopu kauli, zivju zvīņas, kaula žebērkļi, koka gabali ar bišu vaska paliekām (biškopība), riekstu un ūdensputnu olu un molusku čaumalas.
Kukutēnu senkultūras perioda beigās rūti cēluši pilskalnus, kuri bija līdzīgi Latenas pilskalnam Šveicē (Umbrijā), nocietinājuši pilsētiņas un ostas Īstas piekrastei tuvos Istras pieteku līkumos, kuri kalpoja par dabīgiem ūdens šķēršļiem.
Vēlāk tika atzīts, ka šī senkultūra ir uzskatāma par Tripoļes senkultūras dienvidu rieteņa varietāti, jo visas pazīmes bija kopīgas, vienīgi Tīras piekrastē tā sākās nedaudz vēlāk, kas pierāda, ka tās izaugsmi ietekmēja pelasgi (183).