Viņčas senkultūra radās uz Krišus senkultūras bāzes un tiek uzskatīta par neolita beigu un eneolita (5500. - 3000. g. p. m. ē.) senkultūru Rumānijas dienvidrieteņa stūrī, kura bija kopīga rūtiem, umbriem un pelasgiem, tika uzskatīta par Krišus senkultūras turpinājumu. Citos avotos minēti agrāki gadu skaitļi, kaut gan vieni to sauca par neolita senkultūru, otri - par eneolita, trešie - par bronzas laikmeta zemkopības un lopkopības senkultūru.
Viņčas senkultūru raksturoja prototripoļes izskata māla trauki ar jauna veida ornamentiem: pazīstamie ķemmīšu iešvīkājumi, kuru kvadrātiņi tika iekrāsoti vairākās krāsās, dažviet rūtiņās tika iezīmētas dažādas figūriņas, meandri, pazīstami ģeometriskie raksti, krustu šķērsu švīkājumi. Šo keramiku atzina par līdzīgu pelasgu agrajai keramikai. Tāpēc domā, ka tur dzīvojusi kāda jauktas izcelsmes cilts, bet kāpēc gan ne pelasgi ─ to lai pasaka šīs senkultūras izdalītāji Rumānijas arheologi.