Černovodas senkultūra (3. g. tk p. m. ē.) tika atklāta tāda paša nosaukuma pilsētas apkārtnē. Tā bija daudzpusīgi attīstīta zemkopības, lopkopības, amatniecības, tirdzniecības, būvniecības un apdzīvotu vietu grupa (188).
Dzīvoja pilsētas tipa apmetnēs. Mājas celtas kā Pelasgijā. Pēc 1500. g. p. m. ē. pilsētiņām apkārt izraka nocietinājumu grāvjus un uzbēra dambjus ar mietu žogiem.
Černavodas ciemata tuvumā bija uzkalniņu bedru kapi, kuros mirušie guldīti saliektā stāvokli ar galvu pret rītausmu, kapā iekaisīta sarkanā minerālā krāsa. Tā bija nostalģija pēc labajiem un mierīgajiem laikiem ahajavu uzbrukumu laikā..
Raksturīgas reālistiskas cilvēku skulptūriņas no māla, tā sauktie ‘māla enkuriņi’. Keramika ar auklas un ķemmes ornamentiem, kandelūrām, kurās attēlotas dejojošas sievietes, dzīvnieki, putni un pajūgi ar zirgiem un braucējiem, krāšņas lapu un ziedu vinjetes. Lietojuši bronzas rīkus un ieročus, zelta un sudraba rotas lietas.
Atklāti pierādījumi lietišķu un saimniecisku sakaru pastāvēšanai ar Troju un Mikēnām. Attīstīta arī Gumeļnicas, Halštates, Latenu senkultūra. Sabiedrība bijusi pusfeodāla ar vēlētiem vadoņiem, visbiežāk sievietēm. Atrastas tempļu drupas.