Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tu krievu ēdināji:
Kur tas ēda, tur tas dirsa,
Tur teiks savu tēvu zemi,
No laiciņu laiciņiem.
3.15. pastāsts
Krievu laiku aizvēsture
Tautas parunā ir teikts, ka suns met vilnu, bet saglabā vilka tikumus, kas bija izkopti ar audzināšanu. To pašu var teikt par cilvēku sabiedrībām, kā dēļ, ja vēlamies izprasts šodienas vēsturiskos notikumus, ir jāzina, kā tā vai cita tauta ir radusies, kā tas varēja notikt, ka no milzīgās baltu civilizācijas palika pāri tikai nelielas relikta tautiņas.
Kad vairums baltu cilšu bija izzudušas, palika austreņa baltu ciltis. Viņu liktenis līdz pat mūsdienām ir saistīts ar Krievijas, vēlāk − padomju impērijas vardarbības aktiem. Tā nu nonākam pie krievu laiku aizvēstures, kuras sekas Baltijas tautas izjūt vēl tagad, cīnīdamās par savu pašsaglabāšanos. Tā kā šīs aizvēstures mūsdienu stāsti neizraisa uzticību (pārāk daudz melu), tad tos nācās atmest, atbrīvot no cara un padomju laiku ideoloģiskajiem uzslāņojumiem, izpētīt no jauna, ņemot par pamatu M.Zonenbergas piezīmes, hroniku, arheoloģijas un antropoloģijas datus. Un aina ir šāda.
Kuru sadaļu lasīsim?
1.Sešas hipotēzes par Krievijas un krievu
tautas taisīšanu
2.Slovēņu pirmais mēģinājums taisīt jaunu
dzimteni un tautu
3.Vīkingi, slovēņi un sāmi Ladogā
4.Arheoloģiskie atklājumi Vecajā Lādogā
5.Slovēņi Ilmeņa un bolgu galā
6.Slovēņu pēcnācēji, sabiedrība, tikumi
7.Vīkings Kuens, rhosi un slovēņi lejiešu galā
8.Slovēņu iekundzēšanās tambovu galā
9.Galindu teika par krīviču izcelsmi
10.Smoļenskas krīviči un viņu kaimiņi
11.Krievu kņazistu apvienošanās Krievzemēs
12.Īsa Krievijas impērijas un krievu tautas
taisīšanas hronika