Iz senatnes gruvekļiem,
ko bieži tā dievinājām,
reiz verga skeletu izraka,
dzelzs važām ap rokām un kājām.
(Fricis Bārda "Mūžīgais vergs")
3.3. pastāsts
Pelasgu iznīcināšana
"Pamazām vergturu valstu atstumto cilvēku radīto himerisko etnosu slepenie cietokšņi pārtapa apdzīvotos apgabalos, kas ietvēra baltu ciltis arvien ciešākā lokā no rieteņa puses caur Vidusjūras salām un piekrastu nepieejamām vietām līdz pat Tuvajiem Austrumiem un Sarkanajai jūrai, bet par to savdabīgu koordinācijas jeb ideoloģijas centru kļuva senās Ēģiptes (freskas uz tempļu sienām liecina, ka ēģiptiešu priesteru vidū bija visdažādāko rasu pārstāvji) un Tunisijas jūras piekrastu ahajavu cietokšņi, vēlāk arī Palestīnas hurrīti... Tā bija sabiedrība, kuru apvienoja tirāni. Nevienam nebija sava pasaules skatījuma, izņemot vadoņa norādījumu − kas nav ar mani, tas ir pret mani, bet tas, kas ir pret mani, ir jānokauj" (592).
Kā redzēsim turpmāk, šis princips ir gājis cauri vēsturei un iesēdies cilvēku apziņā vēl mūsu dienās. Tam derētu piebilst, ka ienaidnieki tika meklēti visur, bet ja to nebija, tad ienaidnieki tika izdomāti, kālab dabūja just genocīdu daudzi nevainīgi etnosi, jo bija tā:
„Un tas kungs man sacīja: Redzi, es esmu jau nācis tev nodot valdnieku Sihonu un viņa zemi; stājies pie tās pakļaušanas, lai varētu to ieņemt ! Un šī pavēle tika izpildīta ar prieku. Bet tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas un tās pilnīgi izpostījām; mēs nogalinājām vīriešus, sievietes un mazos bērnus, mēs neatstājām dzīvu nevienu…" (Bībele, Mozus gr. 2. n. 30.- 31.§.).
Un tas kungs bija despotisko tēvu nomadu cilšu izdomātais vienīgais dievs, kas tādu mācību ir atstājis visu veidu monoteistiem, kas to lika lietā un katrā vietā aizvēsturē un vēsturē līdz mūsdienām. Tieši tāpēc viņi necieš citādi domājošos un neļaut tiem brīvi atvases dzīt, jo mantas kāre nav piepildāma un valda par pasauli vēl tagad.
Kuru sadaļu lasīsim ?
4.Parnasa -
pēdējā pelasgu kolonija Levantē