4. Parnasa − pēdējā pelasgu
kolonija Levantē
Parnass nav tikai kalnu masīvs tagadējās Grieķijas vidienē, pret ziemeli no Korintes līča, seno grieķu teikās minētā dieva Apolona un mūzu dzīves vieta, bet arī ceturtā lielākā pelasgu dzēses cilts valsts ar daudziem tempļiem un šīs cilts jūras braucēju lielākā kolonija Levantē, kas senlaiku vēsturē bija pazīstama ar Tripoles (triju pilsētu – Kalpas, Beirutas un Latakas pilsētvaltu savienības), tagad – ar Lībijas un Sīrijas rieteņa novadu nosaukumumiem.
Parnasas pelasgu kolonijas jeb Tripoles iedzīvotāji tika saukti par frīģiem pēc Parnasas ķēniņienes dēla, Parnasas kolonijas dibinātāja un pirmā Latakas pilsētvalsts ķēniņa un visu triju koloniju – Kalpas, Beirutas un Latakas apvienotāja Frīģa vārda. Frīģijas vārdā šo koloniju sāka saukt vēsturiskajos laikos nezināšanas pēc. Pēdējais Parnasas kolonijas un Latakas ķēniņš bija Gordijs.
Kad 1230. g. p. m. ē. par Hattijas ķēniņu kļuva Lielo kāpņu trīsdesmit devītais (pēdējais) valdnieks Supililiums III, pēc viņa lūguma Ēģipte okupēja tagadējo Palestīnas, Lībijas un Izraēlas teritoriju, Parnasas kolonijas Kalpas un Beirutas pavalstis kļuva par Ēģiptes protektorātu, kurā par faraona vietvaldi tika iecelts Deikalions. Deikalions, izmantodams viņam doto varu un pārkāpdams faraona prasību būt vienīgi par Ēģiptes robežu apsargātāju un miera uzturētāju Levantē, piesavinājās Beirutas monarha tiesības un pakļāva sev kā monarham gandrīz visu Parnasas koloniju, izņemot Latakas cietoksni un tam piederošās kopienas, kurās par pēdējo valdnieku bija Gordijs.
Deikalionam tas iedevās tādēļ, ka faraons bija nodevis viņa pārzināšanā un rīcībā 10 tūkstoš vīru lielu algotņu armiju, par kuras uzturēšanu vajadzēja rūpēties pārvaldniekam pašam. Tās uzturēšanai vajadzēja arvien vairāk un vairāk līdzekļu, kālab Deikalions pasāka aplaupīt Jordānas upes piekrastes ariešu, semītu un citu tautību zemkopības kopienas un pakļaut tās savai varai, ieviešot vergu saimniecības. Pie tam arī pašu apsēda mantkārība un varas tīksme.
20 valdīšanas gadu laikā Deikalions prata pievienot Parnasai arvien lielākus zemes gabalus no kaimiņu valstiņām, sevišķi no Feniķijas zemēm un Galilejas.