ps 3.19Aši aši zīle dzied
Pašā šķēpa galiņā:
Atnes vēsti māmiņai:
Dēliņš prūšu robežās
3.18. pastāsts
Prūšu brīvības cīņas
Prūsija līdz 12. gs bija pazīstama kā galvenā dzeltenā dzintara un smalki izstrādātu kažokādu, vaska un lielisku jājamo zirgu piegādātāja, kuru ar pārējo Eiropu saistīja labi ūdensceļi, kas ļāva izvērsties tirdzniecībai starp Austreņa, Centrālo un Rieteņa Eiropu, bet vienlaikus piesaistīja šo ostu iekarot tīkotāju vēlmes, piespiežot baltu pārpalikumu Baltijas jūras piekrastei, iznīcinot senprūšu ciltis atklātā Romas pāvesta vadītā genocīdā, kurā viņš iesaistīja divas lielākās Eiropas impērijas pret vienu mazo Prūsiju.
Vēl tagad Eiropā ir politiski spēki, kas vēlētos aizmirst šos kauna pārpildītos notikumus. Taču aizmirst nozīmētu neko nemācīties no pagātnes kļūdām. Vairums dokumentu gāja bojā otrajā pasaules karā Kēnigsbergā (Kaļiņingradā). Taču ir saglabāti atsevišķi raksti, kas ļauj vismaz daļēji spriest par šīs neģēlības vaininiekiem un notikumu gaitu, ko iespēju robežas esmu atgādinājis šajā pastāstā par senprūšu varonīgajām cīņām, cīņām par pašsaglabāšanos.
Gribu brīdināt lasītājus neatkārtot iesakņojušos uzskatu par vāciešu vainošanu visās Romas pāvestu krusta karos, jo vācieši kā baltu cilšu pārstāvji bija tikai dzimtcilvēki, alemanu, teitoņu un sakšu muižu vergi, kuri tika iesaistīti šajos karos vardarbīgi kā ierindas karavīri, kamēr visu organizēja un vadīja muižnieki − alemani, teitoņi, sakši, daļēji arī franki.
Kuru sadaļu lasīsim?
2.Krievu kņazu iebrukumi
Prūsijā
3.Poļu kņazu iebrukumi
Prūsijā
4.Dānijas karaļu iebrukumi
Prūsijā
6.Teitoņu ordeņa un poļu kņazu
pirmā neveiksmīgā kara ofensīva Prūsijā
7.Prūsijas kara otrā ofensīva
un tās izgāšanās