Turpinājums

9. Eiropas impēriju

agresija Prūsijā

Romas katoļu pāvests Urbāns IV, redzēdams, ka "asins pirts" ofensīva Prūsijā draud izgāzties, ka svētie ordeņi noasiņo, bet pagānu spēki pieaug, aicināja pie sevis Brandenburgas grāfu - savu aizbildni, kas viņu iesēdināja pāvesta krēsla, lika tam steidzami sasaukt grāfu un markgrāfu apspriedi, jo viņš, būdams Romas katoļu pāvests, to nedrīkstot darīt visiem redzot un atklāti, kālab esot vajadzīga viņu palīdzība...

Markgrāfu sapulci sasauca. Tajā galvenais runātājs bija Urbāns IV. Viņš aicināja augstmaņus steidzīgi savākt visus karot spējīgos bruņiniekus un karavīrus no visas Svētās Romas impērijas Vācijā, Itālijā, Dānijā, Francijā, Britānijā un nosūtīt uz Prūsiju un Livoniju.

Urbāns IV saņēma Brandenburgas, Brēmenes, Ķelnes, Trīras, Magdenburgas, Zalcburgas un citu Vācas zemju grāfu un markgrāfu atbalsta solījumus rīkoties saziņā ar imperatoru. Uz to Urbāns IV atbildēja, ka viņš runājis arī imperatora uzdevumā. Tāpēc Vācas zemju valdnieki vienojās par neatliekamu rīkošanos..

Milzīgs karspēka tika savākts, labi apbruņots un nosūtīts uz Prūsiju un Livoniju. Tas notika 1267. - 1268. gadā. Taču ar to pavestam Urbānam nebija gana. Viņš aicināja Eiropas valstu valdniekus palīdzēt svētajiem ordeņiem savaldīt Baltijas pagānus, nosūtot karaspēku uz Prūsiju un Livoniju.

Krievu zemju un Polijas valdnieki paziņoja, ka nepiedalīsies karā, paliks novērotāju lomā, jo nevēloties zaudēt savus iekarojumus un sadumpot savas tautas, kuras simpatizējot prūšiem. Arī katoliskās Polijas karalis palika nogaidošās pozīcijās, jo baidījās no Lietuvas, kura jau bija pievākusi sudāvu zemes.

Atsaucās franku un dāņu karaļi, kuri apņēmās nosūtīt savas karaspēka daļas uz Prūsiju un piedalīties karā ar tādu noteikumu, ja viņu gūtais laupījums paliek viņiem un viņu valstu baznīcām, kam Urbāns IV bija spiests piekrist (421).

Eiropas treju valdnieku karaspēka armādas tuvojās mazajai Prūsijai un Livonijai, ar kurām netika galā paši lielākie un slavenākie Svētās Romas impērijas pāvesta svētītie ordeņi un imperatora bruņinieku pulki.

Labi apbruņotās kara armādas nāca pa sauszemi un jūru kuģos, kuru gala mērķis bija Prūsija, Kurzeme un Sāmu sala, kas bija prātam neaptverami - pret trim maziem pundurīšiem Prūsiju, Latviju un Igauniju vērsās trīs Eiropas impērijas.

Kara sākumā Montes un Lāča vārdus izrunāja kā lamu vārdus, jo Eiropas kara armādas nespēja viņu komandētos prūšu pulkus pieveikt, iekams prūši netika izkauti līdz pēdējam vīram nepārtrauktās kaujās bez atelpas pat naktīs, jo prūšu vīri bija zvērējuši drīzāk iet nāvē, nekā padoties ienaidniekiem. Un viņi gāja nāvē cits pēc cita, aizraudami līdz katrs pa pieciem desmit pretiniekiem, labākajiem ordeņa mestriem, dāņu un franku lielmaņiem.