3.st saturs10. Prūsijas kara sekas
Ko tur vēl lai saka: mazā Prūsija nespēja cīnīties ar triju lielāko Eiropas impēriju līdz zobiem apbruņotājām Eiropas lielāko karapulku armādām, Prūsijai tādēļ nācās zaudēt šajā drausmīgākajā no drausmīgākajiem kariem, zaudējot vairāk par 2/3 savu iedzīvotāju. Tam jāpiebilst, ka prūši kara laikā nelaida meitas pasaulē, kālab iestājās zināms panīkums iedzīvotāju dabiskajā pieaugumā.
Senprūši tika izkauti un iznīcināti tā, ka Hohencolleri bija spiesti lūgt imperatoru nosūtīt uz Prūsiju vācu kolonistus, jo šī zeme esot tukša, neesot kam strādāt, rūpēties par to, turklāt dzīvi palikušie senprūši - vīrieši un sievietes ar dēliem esot aizbēguši uz Lietuvu, palikušie prūši nepiekāpjoties, turpinot dumpoties, atsakoties kristīties, paliekot pie saviem dieviem, pie savas pārliecības, sakot, ka nāve neesot nekas briesmīgs, ka labāk mirt, nekā būt nebrīviem vai kļūt par Hohencolleru vergiem.
Karš Prūsijā ievilkās 2 gadu simteņu garumā un beidzās ar totālu prūšu tautas izkaušanu, ko izdarīja Eiropas lielvalstis kristietības vārdā ar Romas pāvestu svētību.
Nu Prūsija bija bez prūšiem, bet ne bez pagāniem, jo kristīšana netraucēja nomazgāt svētīto sasmakušo ūdeni, ko ar netīrām, asiņainām rokām uzlēja mūki, atkal daudzināt senču dievus, dziedāt senču dziesmas. Daudz prūšu aizbēga uz Lietavu un Kurzemi, kur izveidoja savas kopienas, taču drīz vien asimilējās leišos un kuršos. Daudzi prūši nonāca Zemgalē.
Kurši tika pieveikti 1240. gadā, bet partizāņu karš Prūsijā beidzās 1288. gadā.
Šajā karā tika nogalināti ne tikai karavīri, bet arī viņu ģimenes locekļi - sievas, bērni un sirmgalvji veseliem ciemiem. Nadravā tika zaudēts tik daudz cilvēku, ka šis novads kļuva neapdzīvots, tīrumi aizauga ar krūmiem un brukslājiem. Visilgāk noturējās Prūsijas sudāvu novads, bet karos ar poļiem un krieviem novājinātie sudāvi tik un tā nonāca Ordeņu kalpībā. Agrāk visblīvāk apdzīvotajā Sembā bija palikuši tikai 2000 cilvēku, ieskaitot ieceļojušos vācu kolonistus.
1400. g. Prūsijas bīskaps lielījās Romas pāvestam, ka nu viņi esot izpildījuši “Dieva un pāvesta gribu, jo no pagāniem svētajā Prūsijas zemē ir atbrīvotas 54 pilsētas, 890 ciemi, izveidotas 19 iesūtīto vācu kolonistu saimniecības; pagāni ir izkauti pilnīgi, palikuši tikai 2200 prūšu, kuri tika piespiesti kristīties” (435). Tā tik bija Dieva taisnība − kā gan viņš atļāva iznīcināt savā vārdā veselu tautu! Ja viņš būtu, tad nebūtu tādu grēku pieļāvis.
Rakstos minēts, ka pēdējie senprūši tika asimilēti 17. gs vāciešos un leišos. Tā no milzīgās baltu saimes palika pāri divas skaitliski nelielās un lielas pārvērtības pārcietušas, pasaulē vissenākās tautas - lietuvieši un latvieši, bet no Baltijas somugru saimes, kura ir radniecīga latviešiem un lietuviešiem, ir otra vecākā tauta, palikuši pāri tikai somi un igauņi, jo Krievijas impērijas tautas par tādām vairs nevar uzskatīt.
Daudz prūšu jaunekļu viņu attīstības dēļ tika nosūtīti uz Vāciju mācīties par priesteriem. Starp viņiem bija arī autora vectēva Krišus Zonenberga dzimtas iesācēja Remiķa Sõnbauga mazdēls Gatīns Sonenbergs, kurš Vitenbergā satikās ar Jaunpils baronu fon Reki un pēc viņa aicinājuma aizgāja strādāt par luterāņu mācītāju Jaunpilī, apprecēja izputējušu Rekes dzimtas grāfieni fon Vitenbergu Reki. Tā viņš kļuvis par Zonnenbergu (‘Saulkalnu’), ticis atlaists no darba par piedalīšanos pagānu rituālos Jāņos un Ziemsvētkos un par to, ka viņa sieva esot ragana un burve, kas izskaidrojot to, kāpēc viņš esot Jaunpilī ļāvis attaisnot raganas. Bet viņa sievu taču ieprecināja pats barons no augstmaņu kārtas? Viens gan bijis tiesa - Gatīns simpatizējis tikko darboties sākušajai protestantu kustībai, kurai simpatizējusi arī barona fon Rekes dzimta.
Tik stulbi bija Baltijas iekarotāji - alemanu, teitoņu un sakšu izcelsmes muižnieki un augstākie priesteri.
Tātad pēc Prūsijas kara no plašās baltu civilizācijas palika pāri tikai skaitliski niecīgas un etniski sajauktas relikta tautiņas - latvieši, lietuvieši, īri, islandieši, norvēģi, Baltistānas balti, Indijas sindu un ariešu etniskās grupas, starp kurām seno kultūru un valodu prata nosargāt vienīgi lietuvieši un latvieši, kuriem krievi un citi iekarotāji neļauj brīvi savas atvases dzīt vēl tagad.
Un kāda ironija ?! - pēc otrā pasaules kara Prūsijas teritorija nonāca Krievijas impērijā, piepildoties krievu senču sapņiem izcirst neaizsalstošu logu Baltijas jūrā uz Eiropu, bet nelaime ir tā, ka līdz šim logam var nokļūt tikai caur Lietuvas valsti. Tas nebūtu noticis, ja Lielbritānijas un Amerikas onkuļi nebūtu tam piekrituši, otrajam pasaules karam beidzoties.