"Un teicēja sāk dziesmu teikt par Danas dēla
Lira, eiru tautas mūžam tēva zemi dzimto,
Kur viss it skaits, kur augļi, cik sirds kāro,
Katru gadu saulē briest, puķu kausi baltie
Ik pavasari vaļā riest, bet strauju upju dunā
Kalnos brieži taurē, mednieks šķēpu tver,
Un gani baltu aitu barus zaļā zālē gana,
Kur druīds kromlehā spožas zvaigznes vēro
Un saprast liek, kāds ceļš mums tālāk ejams…"
(Pēc eiru 5. gs dziedājuma "Lira bērni")
2.19. pastāsts
Eiri, skoti, velsi un pikti
Eiropas tālās ziemeļa salas, kuras tagad sauc par Īriju un Lielbritāniju, atklāja tie Madlēnas alas Danas dzimtas pēcnācēji, kuri 12. g. tk beigās p. m. ē. nokļuva Skandzā, pāriedami aizsalušos sniega un ledus klajumus sausām kājām, jo tajā virzienā devās lieli ziemeļbriežu bari, kas pārliecināja senos cilvēkus, ka tur aiz ledus kalniem ir jābūt no ledājiem un sniega brīvai zemei, kā tas arī bija, jo abu salu krastus arvien vēl silda tiešā Golfa straume no Atlantijas okeāna
Lielbritānija un Īrija - vai gan salu atklājēji varēja iedomāties, ka tā sauks viņu atklātās Zaļās salas. Tādus nosaukumus vēl neviens nezināja, pat nevarēja pateikt, vai tur sauszeme turpinājās jeb salas baltu putu jūrā redzamas, bet ziemeļbrieži bija pārgājuši ledāju, pārbriduši jūras šaurumu, kurš tiešām bija šaurums, kam pāri ar sausām kājām varēja tikt. No šiem ieceļotājiem radās šo salu pirmo, vissenāko iedzīvotāju dzimtas - eiri (īri), velsi jeb velli, pikti un skoti.
Kuru sadaļu lasīsim ?
5.Saimniecības sistēma, kuģniecība, celtniecība
6.Apbedīšanas tradīcijas un kulta pieminekļi