2. Pāļu mītnes
Danas bērni kopš Maglemozes senkultūras laika cēla pāļu apmetnes (vairākas ēkas vienā blokā) ezeros un upēs, kālab šo celtniecības veidu ir jāuzskata par autohtonu (patstāvīgu) izpausmi. Ir zināmas vairākas izcilas pāļu būves.
“Inkwyl Wauwyl” apmetne Šetlendas salās (Ziemeļa ledus jūrā pretī Skotijai) bija pati lielākā pāļu būve ezerā. Ezera piekrastē tika atklātas kapsētas un svētkalni, kuri piederēja seno pāļu mītņu iedzīvotājiem.
Kāda pāļu pilsēta esot bijusi uzcelta uz 100000 pāļiem, otra pat uz 35000 pāļiem. Katra 8 x 6 m liela pāļu mītne celta uz atsevišķas platformas kā Cīrihes ezerā Šveicē. Mītņu platformas savienoja plati baļķu tilti. Mītnes balsti un sienas veidoja pāļi, jumtus apjuma ar niedrēm un lubām. Mītnes vidū atradās akmeņu māla mūra 0,5 m augsts podests, virs kura atradās akmeņu krāvuma pavārds. Mītnes bija gan apaļas, gan četrstūrainas. Taču visumā šīs ciltis cēla milzīgas apaļas būves, kurās varēja dzīvot vairāki desmiti cilvēku. Pāļu mītņu iedzīvotāji bija zvejnieki, mednieki, lopkopji. Pārsvarā audzēja aitas, kamēr zirgu, govju un mājas cūku bija maz. Ezeru palienēs bija ganības un nelieli apstrādāti tīrumi, kuros audzēja rudzus, auzas, griķus, miežus, zirņus, lēcas, burkānus un kāpostus (191).
Valda uzskats, ka apaļās būves esot ieviesuši ķelti, kuri ieceļoja Romas impērijas laikos. Taču arheoloģiskie pētījumi pierāda, ka tādas mītnes eiri, skoti un pikti Zaļajās salās cēla vismaz kopš 4. g. tk p. m. ē., bet par to pētnieku domas dalās, jo 14C mērījumi nav izdarīti.
Vēlāk, kad salas sāka iekarot Romas impērija, vissenākajos dokumentos tās tika dēvētas par Albiju jeb par Baltu salām (lat. Alba 'balts'), kaut gan vietējais nosaukums bija Zaļās salas (angļu group of Green Islands).