2. Sembru aizvēstures periodi
Tātad sembru etnoģenēzes sākotnējais centrs bija tagadējās Polijas Krakovas apkaimes epipaleolita apmetne Mašicu alā. Tāpēc sembru etniskās vēstures periodizācijā nākas vadīties pēc Polijas arheologu atziņām, kuri izšķir šādus aizvēstures posmus jeb periodus, kas saskan ar sembru dzimtu un cilšu izaugsmi no Latas pēcnācējiem:
paleolits - laiks no 24. līdz 12. g. tk p. m. ē. To raksturo retie paleolīta pieminekļi, kas radušies 24. - 20. g. tk, pastāvējuši līdz 16. g. tk p. m. ē., pārklājušies ar 7 - 10 m biezām sanesām, jo 2700 - 3000 gadus cilvēki Centrālajā un Rieteņa Eiropā nedzīvoja;
epipaleolits - laiks no 12. g. tk līdz 10. g. tk p. m. ē. Epipaleolitā izauga Svīdra ģints pirmās dzimtas Polijas ziemeļa galā, bet dienvidu galā dzīvoja vietsēži mednieki, kuri medīja un sāka agri pieradināt lielos zāles ēdājus;
mezolits - laiks no 10. g. tk līdz 5. g. tk p. m. ē. Mezolitā notika Sembra un Svīdra ģints dzimtu veidošanās, sembru aizceļošana uz Eiropas dienvidu galu (pelasgi, umbri) un svīdru izklīšana pa visu Rietumeiropu - Vācas, Rieteņa, Zviedrijas dienvidu galu, Britu salām;
neolits - laiks no 50. līdz 17. gs p. m. ē. Neolitā sembri taisīja māla traukus, turēja mājlopus (govis, zirgus, aitas, pīles, zosis, cūkas) dzimtu kopienu piemājas saimniecībā, sāka kopt zemi, audzēt graudaugus. Neolitu iedala grajā (50. - 35. gs p. m. ē.), vidējā (35. - 25. gs p. m. ē.) un vēlajā (25. - 17. gs p. m. ē.), kurus raksturoja auklas keramikas un zvankausu kapu senkultūra;
metālu laikmets - laiks no 17. gs p. m. ē. līdz mūsdienām. Metālu laikmetā sembru galā sākās preču zemkopība un laukkopība, sāka izmantot bronzas un dzelzs darbarīkus.
58. attēls. Sembru kaltie protosvīdru krama rīki.
Metālu laikmetu iedala agrajā bronzas laikmetā (1700. - 1450. g. p. m. ē.), vidējā bronzas laikmetā (1455. - 1000. g. p. m. ē.), vēlajā bronzas laikmetā (10. - 8. gs p. m. ē.), pārejas laikā - sāka lietot dzelzi (800. - 650. g. p. m. ē.); kopš 650. g. p. m. ē. pastāvēja dzels laikmets.
Tālākie iedalījumi vairs neskar sembrus - poļu pani viņus izkāva un asimilēja. .
Sembrijā ir izdalīta Svidru - Madlenas senkultūra (11. - 7. g. tk p. m. ē.), Pševoras senkultūras grupa (5000. - 600. g. p. m. ē.), Līniju keramikas (3000. - 2300. g. p. m. ē.) senkultūra, Piltuves kausu keramikas (3500. - 2200) senkultūra, Auklas keramikas (4200. - 850. g. p. m. ē.) klasisko senkultūru varietātes, Zvankausu kapulauku senkultūra (2200. - 1800. g. p. m. ē.), Halštates un citas senkultūras.
59. attēls. Baltu senkultūras Eiropā 12. - 6. g. tk p. m. ē.: 1 - sembru jeb Šasē senkultūras apgabals; 2 - mezolita sākuma un neolita lielākās pastāvīgās apmetnes; 3 - umbru rieteņa pazares Impreso keramikas kultūras apgabals; 4 - Umbrijas jeb Saso Fjorano kultūras apgabals; 5 - umbru dienvidu atzara Stentinello kultūras apgabals Sicīlijas salā; 6 - pelasgu agrās Protosesklas un varavīkšņainās jeb daudzkrāsu joslu keramikas kultūras apgabals Grieķijā un vairākās Vidusjūras salās, Mazāzijas piekrastē (agrās kolonijas); 7 - normaņu Ertebeles kultūras apgabals Skandināvijā; 8 - pieminekļu lielākās koncentrācijas vietas; 9 - umbru agrās Cardium keramikas izplatības vietas Apenīnu pussalas dienvidos; 10 - umbru agrās Materras keramikas izplatības apgabals Apenīnu pussalas dienvidos; 11 - Bugas un Dņestras (Tīras) upes vidusteces dienvidu sudāvu un rūtu pārejas cilts apgabals; 12 - pelasgu Anatolijas pussalas koloniju (Hadžilāras) kultūras un hetu pirmās kopienas apgabals; 13 - hetu Čatalhjuikas kultūras apgabals; 14 - Krimas rūtu un vēlākais sindu augsto svētkalnu celtniecības sākuma apgabals; 15 - umbru Cardium keramikas izplatība tagadējās Eiropas dienvidu slāvu zemēs; 16 - rūtu un dienvidu sembru arheoloģisko kultūru apgabals; 17 - prūšu, vācu, sembru un rūtu Vidus Eiropas lentas keramikas plašākās un sākotnējās izplatības apgabals, kuram nebija etnisku robežu; 18 - rūtu un dienvidu sembru kopjā cilšu teritorija; 19 - Māras vilku kāvēji un bolgi; 20 - burtu senkultūras centrs; 21 - Latgola; 22 - Latas ģimenes epipaleolita apmetnes; 23 - hetu valsts hipotētiskā sākuma vieta - mātes Nēsas province. Dažas maznozīmīgas senkultūras šai grāmatā nav raksturotas.