Šasē senkultūra

Šasē senkultūrai bija raksturīgi neornamentēti, smalki māla trauki, visbiežāk ar apaļu dibenu; nelieli krama rīki, slīpēti krama cirvji ar kātu, laivascirvji. Dzīvoja alās un puspagraba mītnēs kā Apenīnu senkultūras laikā. Beigu posmā - ar grāvjiem un vaļņiem nocietināti ciemati; mirušo apbedīšana alās, uzkalniņu skeletu kapu slīpētu akmeņu dolmenos, kurus pēcāk apbēra ar zemes kalnu, ap kalnu salika menhirus, izveidoja dobjo kalendāra svētkalnu.

Attīstīta zemkopība (rudzi, kvieši, mieži, auzas, prosa, griķi, zirņi un lēcas, lini un kaņepes, olīvas, vīnogulāji). Piemājas lopkopība ( suņi, Eiropas kaķi, tauru govis un vērši, aitas un kazas, zirgi un cūkas). Putnkopība (pīles un zosis). Turpinājās vākšana, medīšana un zvejošana upēs un ezeros, iespējams - arī jūrā.

Dolmenu apbedījumos atrasti bronzas kalumi ─ trīsstūraini naži, īleni, šujamadatas un spraužamadatas ar treju lapiņu galviņu, umbu saktas un krelles (emaljas, stikla, metāla pinumu, sudraba, dzintara).

Perioda beigās trauki dekorēti ar vertikāli pielipinātu māla veltnīšu rindām, osām putna, zvēra vai čūskas galvas izskatā (527).