3. Ķeltu senkultūra
Pēc A.Mongaita uzskata, Ķeltu senkultūra ir Halštates senkultūra, kurai pierakstītas vēl citu senkultūru pazīmes − Ezeres, Mīnoja, Latenas, Apenīnu, Villanovas u. c. bronzas un dzelzs laikmetu senkultūras, lai raksturotu vienā senkultūras jēdzienā baltu cilšu senkultūru īpatnības visās vietās, kurās pēc atsevišķu pētnieku domām esot pieminēti ķelti (526). To apliecina arheoloģiskajos atrakumos atrastās senlietas, kas bija izplatītas praktiski visā Eiropā.
Šāds senkultūru konglomerāts apliecina, ka Romas impērijas laikā karojošās Ziemeļa Eiropas ciltis nebija vienots etnoss, ka tā sauktajos ķeltos tiešām iegāja heti, pelasgi, umbri, rūti, sudāvi, sindi, prūši, Vācas gala ciltis, alāni, huņņi, eiri un citas baltu un tiem pieslējušās, arī no Sibīrijas ieceļojušās nomadu ciltis (srbi jeb sarmati, huņņi, pečeņegi u. t. t.). Tā kā minētās bronzas un dzelzs laikmetu senkultūras tika apskatītas jau 2. st, tad šo formāli izdalīto senkultūru atsevišķi apskatīt nav jēgas.