“Aiz Jilgas līdz Obai joprojām vēl dzīvo
skitu zemkopji un lopkopji,
bet tālāk sākas īstena Tartarija,
par kuru nekas nav zināms,
iespējams, ka to apdzīvo kādas
mums, grieķiem, nezināmas tautas…” (123)
2.20. pastāsts
Sibīrijas mīklas
Tartarija − tā Herodots laikā starp 490. g. un 480. g. p. m. ē. nosauca Sibīriju, par kuru nekas neesot zināms, izņemot to, ka līdz Obas upei dzīvojot baltu zemkopju un lopkopju ciltis, kuras lopu dēļ viņš esot nosaucis par skitiem. Tā radās pirmā Sibīrijas mīkla, kurai aizvēsturē ir piebiedrojušās citas, vēl grūtāk atmināmas mīklas.
Nav jau arī tagad īstas skaidrības par Sibīrijas seno cilšu aizvēsturi. Tā kā pēc antropologu domām vismaz līdz 10. gs p. m. ē. tur ir dzīvojuši visur esošie vienveidīgie eiropeīdi − tādi paši ar mezocefāliem galvaskausiem kā visi Eiropas aizvēsturisko laiku iedzīvotāji (110), tad, ņemot vērā M.Zonenbergas hipotēzes un manas mātes Elizabetes atmiņu stāstus par Sibīrijas baltiem no trimdas laika, radās interese papētīt šīs aizvēstures mīklas pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un senajiem grieķu, arābu, persiešu un ķīniešu rakstiem iespēju robežās.
Kuru sadaļu lasīsim ?
4.Citi unikāli Sibīrijas baltu pieminekļi