1. Sibīrijas senkultūras
Sibīrijas arheoloģijā izdalīto senkultūru vēsture ir pretrunīga, kaut gan pēc vairāku arheologu un vēstures pētnieku atzinumiem ir izdalītas senkultūras, kurām dažkārt nav pat sava nosaukuma, jo izrādījās, ka Sibīrijā ir bijušas izplatītas Austrumeiropas senkultūras, izņemot laiku pēc 10. gs p. m ē., kad tās esot nomainījušas citas senkultūras, kas netika apskatītas padomju arheoloģijā.
Andronovas senkultūra esot bijusi bronzas laikmeta senkultūra Sibīrijā un Austreņa Eiropā, par ko gan ir jāšaubās, jo tā ir izdalīta no citām senkultūrām.
83. attēls. Andronovas senkultūras keramika, ķelti un rotas − saspraudes, krelles. Interesanti atzīmēt, ka tādas pašas senlietas tika minētas arī Afanasjevskas un Mongolijas Noinulas senkultūras senlietu klāstā ar pavisam niecīgām niansēm.
Afanasjevas senkultūra bijusi izplatīta Hakasijā, Minusinskas iepkakā, − Jeņisejas upes vidustecē, Krievijas impērijas Omsakas apgabalā, Kalnu Šorijā, kuru dažkārt sauc par Novokuzņeckas apgabalu, Altaja novadā un Kazahijā. Senkultūra tika nosaukta pēc Afanasjevas jeb Afanasija kalna Hakasijas Autonomajā apgabalā.
Citas senkultūras Sibīrijā, izņemot mongoļu Noinulas senkultūru nav izdalītas.