Turpinājums2. Senkultūras
Rieteņa galā tika izdalītas vairākas senkultūras, kuras iegājušas arheoloģijā kā salīdzināšanas un laika noteikšanas etaloni. Tā kā to vairums ir jau apskatīts, minēšu tikai Rieteņa galam raksturīgākās.
Azilas senkultūra ─ epipaleolits un mezolita sākums.
Tardenuā senkultūra (8. - 4. g. tk. p. m. ē.) ─ Azilas senkultūras turpinājums jaunā kvalitātē. To izdalīja Francijas arheologs G.Motiljē 1896. gadā, atklāja netālu no apdzīvotās vietas Tardenuā Francijas ziemeļa daļā.
Losmiljāres un Palmelas senkultūras bija neolīta beigu un bronzas laikmeta sākuma senkultūras Pireneju pussalā, kuras bija izplatītas pussalas austreņa daļā, kā arī Ronas upes vidustecē. Tās bija ligūru senkultūras Rieteņa galā.
Elagras senkultūra - bronzas laikmeta senkultūra Ibērijā (Spānijā) un Portugālē, kura nosaukta pēc pirmās atklājuma vietas Almēlijas provinces apdzīvotās vietas Elagaras (El Agra).
Kampaņī senkultūra (5. - 3. g. tk p. m. ē.) - Tardenuā senkultūras paveids, kurā bija Lielbritānijas un Īrijas salās izplatīto neolīta senkultūru iezīmes. Tās laikā radās pirmie māla trauki. Senkultūra tika atklāta Francijas ziemeļa provincēs, Normandijā un Beļģijā atsevišķās, ļoti izkaisītās Tardenuā tipa apmetnēs, kas atradās upju un ezeru piekrastēs.
Citas pazīstamas senkultūras, kas bija izplatītas Rieteņa galā:
z Līniju keramikas senkultūra (3000. - 2200. g. p. m. ē.);
z Zvankausu (kapu) senkultūra (2200. - 1400. g. p. m. ē.), kura bija izplatīta kā Francijas teritorijā, tā Pireneju pussalas rieteņa daļā;
z Laivascirvju un auklas keramikas senkultūra (2400. - 1200. g. p. m. ē.), kura bija izplatīta Reinas upes baseinā un liecina par agriem sakariem ar Umbriju, radās reizē ar zemkopību un piemājas lopkopību, kura sāka izplatīties gar Reinas un Ronas upēm uz leju (498);
z Halštates senkultūra (9. - 5. gs p. m. ē.), kura sākās līdzīgi
z Auklas keramikai no Umbrijas puses (Austrija, Šveice) un
z Latenas senkultūra (5. gs p. m. ē. - 1. gs m. ē.) arī no Umbrijas pārņemta.