Elagras senkultūru (1850. - 1000. g. p. m. ē.) uzskata par Losmiljāres senkultūras turpinājumu, kurā vērojamas jaunas vietējās izpausmes. Atklājumu vietas atradās kalnos. Tie bija nocietināti ciemati aiz mūra sienām, kas atgādināja terramares. Ciemati bija izkaisīti vietu vietām kalnu līdzenumos, nebija plašāki par 1 ha. Daudz līdzības pelasgu Santorinas jeb Poseidonijas senkultūrai.
Atklāti 1300 apbedījumi cietokšņu teritorijās. Kapu bedres tika apdarinātas ar šīfera plāksnēm. Mirušo pelnus sabēra melnās, 80 - 170 cm augtās krūkās, kuru apakšējā, resnākā gala diametrs bija 45 - 50 cm. Tie bija izgatavoti divdaļīgās formās, pēc tam abas daļas salipinātas kopā. Elagras ciematā bija 780 kapi, kas liecina, ka apmetnes bija plašas, ka ne tikai cietokšņu teritorijās vien ir dzīvojuši cilvēki, bet arī upju piekrastu alās. Virszemes celtnes netika atklātas. Katram cietoksnim blakus (aiz sienām) bija vara un bronzas kausēšanas darbnīcas un kalves.
Kapos atrada vara un bronzas darbarīkus, arī arkla lemešus, iejūga detaļas, māla traukus ar dzīvnieku kauliem, šķēpu un bultu uzgaļus, zobenus, pietes cirvjus, muftas cirvjus jeb ķeltus, dunčus ar zeltā rotātiem spaliem (līdz 70 cm garus), adatas, zelta rokas sprādzes, loka saktas, umbu saktas ar Baltijas jūras dzintara rotājumiem. Pavisam tika atrastas 1333 vara un 667 bronzas senlietas.