"Runādami par pelasgiem, gandrīz visi piekrīt
tam, ka šī cilts kādreiz bija izplatījusies
visā Grieķijā vēl pirms grieķiem, arī starp
eoliešiem Fesālijā. Viņi...dzīvoja arī Krētā,
Līdijā, Aŗābijā, Fesālijā starp Donavu un
Termopīliem, pat līdz kalnu zemei Pindai..." (123).
2.15. pastāsts
Nīgrindes124 un
"Kopš XIX gs valodniecībā ir pieņemts stabils uzskats, saskaņā ar kuru grieķi nebija sākotnējie Grieķijas iedzīvotāji, - tie bija seno rakstu autoru pieminētie pelasgi, lēlēgi jeb latatosi un citas tādas tautas, kuras nerunāja ide valodās, izņemot pelasgus un latosus - ide valodā skaidri runājušās tautas, kaut gan ne toponīmiskie, ne arheoloģiskie dati nerāda, ka jebkad būtu bijis kāds senāks kultūras slānis pirms grieķiem, ko būtu radījusi šī pirmsindoeiropiešu valodās runājusī tauta..., bet tie zinātnieki, kuri atzīst neindoeiropeiska senākā substrāta pastāvēšanu, nespēj datēt laiku, kad tas noticis un nosaukt kaut vienu argumentu..., izņemot to, ka augstais kultūras līmenis it kā iestājies bez iepriekšējo kultūru pārmantošanas, pēkšņi, nezin no kurienes uzradies, kam arī nav un nevar būt argumentu, jo arheoloģiskā izpēte vēl ir nepilnīga.
Ne lingvistiem, ne arheologiem nav pietiekamu faktu, lai noliegtu jeb pierādītu svešu cilšu iebrukumu Balkānu pussalā un to aptverošajās Vidusjūras salās pirms bronzas laikmeta vai bronzas laikmetā, pirms pelasgiem, tā kā pelasgi paliek vienīgā šī apgabala pirmtauta, kuras pastāvēšanu var pierādīt ar arheoloģiskiem līdzekļiem" - tā rakstīja Mongaits, piebilzdams, ka “Grieķijā ir zināmi epipaleolita, mezolita un neolita arheoloģiskie pieminekļi, kuri pierāda augstā pirms grieķiem pastāvējušās kultūras līmeņa pakāpenisku un nepārtrauktu iestāšanos, šo seno kultūru pārmantošanos, sākot no epipaleolita līdz grieķu ienākšanai bez jebkādām ārējām ietekmēm no Āzijas vai Āfrikas senajām kultūrām, taisni otrādi – pelasgu ietekme ariešu, ēģiptiešu un citu seno tautu kultūras izveidē ir nepārprotama pelasgu kultūras ietekme, jo šo tautu kultūras tiešām ir radušās bez pakāpeniskas izaugsmes pazīmēm, ko nevar teikt par pelasgu kultūru – tā ir autohtona, nepārtraukta savā izaugsmē cauri akmens un metālu laikmetiem”.
"Tagad, kad pasaules tautas un cilvēkus skaita miljonos, ir grūti iedomāties, ka tālā senatnē bija tikai trīs cilvēku rases un tik pat daudz tautu, bet tā tiešām bija, ka sarkanādainie indiāņi dzīvoja Amerikā, nēģeri - Āfrikā, mongoļi - Austreņa Āzijā, kamēr pārējo Āzijas daļu apdzīvoja arieši, visu Eiropu - balti… Piemēra pēc, bija tāda tauta pelasgi, kas dzīvoja Grieķijā, Turcijā, Palestīnā un Āfrikā no Nīlas līdz Tunisijai, gar visu Vidusjūras piekrasti retām kopienām. Pelasgi bija baltu dzēšu un īvju totēma cilts116, kas sevi dēvēja par īvēniem un savus novadus - par dzēšu pagastiem jeb Poseidoniju. Tikai īsi pirms mūsu ēras sākuma saradās jaunas tautas, kas radās, sajaucoties ar baltiem, ar nēģeriem un aziātiem…” (M.Zonenberga, 1932. g.).
Strabons126 rakstīja, ka "šīs zemes tagad tiek sauktas par pelasgu Argosu, jo tās piederēja tieši viņiem pirms helēņiem un citām tautām, kuras tur bija ienācējas un iekarotājas. Pat Dodonas Zevu Homērs uzskatīja par pelasgu ķēniņu, kamēr īstais Zevs esot cēlies Āfrikā un bijis no Ēģiptes aizbēdzis algotnis. Daudzi sauc par pelasgiem epīriešu ciltis, jo viņu zemes kādreiz arī piederēja pelasgiem. Ir zināms jo cieši, ka šīs Epīrā dzīvojušās ciltis ir nākušas no Akādijas, tātad bija pelasgi… Pēc Etona ziņām Pēloponēsa patiesībā bija Pelasgija, pirms kādas dabas katastrofas milzīga pelasgu valsts Poseidonija pastāvēja vietā, kur tagad ir palikušas tikai dažas izkaisītas un Kikladu salas Egejas jūrā, turklāt Troja bija pelasgu valsts. Arī Eripīds rakstu darbā "Senatne" (Arcae ) saka, ka
Danajs, kam bija piecpadsmit meitu
No vairākām sievām, ieradās senajā Argosā,
Lai pilsētu Inahu dibinātu.
Kad pilsēta tika jau celta,
Viņš lika visiem, kas agrāk pelasgi bija,
Pieņemt šo vārdu Elādā
Kā peļamu palamu.
Antiklīds stāstīja, ka pelasgi, kas nebijis viņu īstais etnionīms, esot apdzīvojuši apgabalu ap Lemnosu, Ibrosu kā pirmie iedzīvotāji, un daļa no tiem - latosi esot pārcēlusies uz Mazāziju un dibinājusi pirmo hetu valsti, cita daļa uz Itāliju Ata dēla Tīrēna, pelasgu prinča, vadībā, kālab par dirsēniem lamāti, jo viņi esot bijuši no iekarotāju verdzības aizbēguši un pēc tam karojuši pret vergturiem kopā ar citām brālīgām ciltīm, bet Ēģiptē, kuras pirmie valdnieki esot bijuši heti, šie pelasgi tika nosaukti kā pirmā miermīlīgā tirgotāju jūras tauta....
Atīdas vēstures apcerētāji arī rakstīja, ka pelasgi esot dzīvojuši Atēnās. Tā kā pelasgus uzskatīja par klejojošu tautu, tad arī viņiem atstāja palamu pelasgi 'klaidoņi’, kuri nedzīvo nedz uz vietas, nedz pilsētās, kaut gan pirms grieķiem tiem bija gan cietokšņi, gan milzīgas pilsētas, arī sava māksla, kuģi, kuri lielumā un ātrumā pārspēja jebkurus citus kuģus; kuģos tie braukāja lielā ātrumā pa visām Vidusjūras, Ponta (melnās) jūras un Meotijas (Azovas jūras) piekrastēm, mainīdami preces pirms vēl helēņi un ahaji pasaulē nāca..'' (85).
Kuru sadaļu lasīsim ?
1. Nīgrindes pirmie iedzīvotāji
3. Zemkopība un piemājas lopkopība
5. Pelasgu kultūras ietekme citās tautās
6. Arhitektūra un pilsētu būvniecība