4. Kuģniecība un tirdzniecība
T.Blavatska rakstīja par ļoti agriem pelasgu kuģniecības sākumiem jūrā, par viņu kolonijām Vidusjūras piekrastē, par to, ka šīs kolonijas kļuva par zemkopības un piemājas lopkopības, amatniecības un garīgās dzīves vadīšanas skolām, tirdzniecības centriem, teikto pamatodama ar arheoloģiskajiem atklājumiem (324).
Par kuģniecības sākumu 7. g. tk p. m. ē. liecina daudzās vietās Sindijā, Burtijā, Alānijā, Hattijā, Armēnijā, Ēģiptē, Arābu pussalā, Vācas galā, Sembrijā, Pireneju pussalā, Itālijā atrastās gliemežnīcas Spondylus, kuras bija atrodamas tikai un vienīgi Egejas jūrā, tika izmantotas kā maiņas ekvivalents, kā arī tajās pašās vietās atrastās vulkāniskā stikla senlietas, bet Baltijas jūras dzeltenais dzintars jeb sukcinīts tika atrasts Grieķijas un Turcijas neolita apmetņu apakšējos kultūrslāņos.
Pēc senajiem ēģiptiešu rakstiem pelasgi bija pirmā miermīlīgā jūras tauta, kas palīdzēja nodibināt Šumēras valstis un Seno Ēģipti, Feniķiju, Izraēla valstis, Hattiju, ariešiem iesākt zemkopības un piemājas lopkopības saimniecību.
Pelasgu, sevišķi Poseidonijas valsts kuģi esot bijuši paši ātrākie un lielākie, ar kuriem nevarējuši spēkoties citu jūras tautu kuģi. Kuģis esot bijis tik liels, ka tajā sagājušas dažādas preces, pārtika kuģiniekiem un - airētāji, kas sēdējuši katrā kuģa pusē divos stāvos - katrā stāvā 16 - 18 airi. Katram kuģim esot bijusi ādas bura, kas vējainā laikā esot ļāvusi attīstīt tajos laikos nedzirdētu ātrumu. Pēc šiem rakstu avotiem pelasgi bija pirmie jūras kuģotāji un buru izgudrotāji.
Uz katra pelasgu kuģa esot bijis uzstādīts spogulis, kas koncentrējis saules starus, ko esot pārraidījuši lielā attālumā. Ar šiem spoguļiem pelasgi esot aizdedzinājuši jūras pirātu kuģus jūrā. Aizsardzībai pret pirātu kuģiem esot kalpojusi tā sauktā “grieķu uguns” - ar katapultu raidīts, naftā samērcēts un aizdedzināts vīstoklis, kas nebija apdzēšams, aizskarams bez briesmām un aizdedzināja sausās pretinieka kuģu virsējās koka būves. Tātad arī par aizsargāšanos pret pirātiem, kas radās kā Āzijas pirmo impēriju un vergu valstu "liekie cilvēki", bija domāts.