Pūt, bāliņ, vara tauri

Augsta kalna galiņā,

Lai dzirdēja tā māsiņa,

Kas dzīvoja Krievzemē.

1.6. pastāsts

 Protobaltu arheoloģiskie pieminekļi

 Klasisko Kromaņonas cilvēku jeb protobaltu pirmās apmetnes radās Austrumeiropā 30. g. tk p. m. ē. Tajās bija vērojama ne tikai Āzijas kromaņoniešu un shuliešu senlietu saplūšana, bet arī pakāpeniskas izmaiņas apbedīto cilvēku galvaskausos, proti, blakus ir atrasti Āzijas kromaņoniešu, shuliešu un klasisko Kromaņonas cilvēku galvaskausi, kas liecina par jauna etnosu veidošanos, kuru esmu nosaucis par protobaltiem, jo no šīs cilts pēc pēdējiem pasaules plūdiem radās balti. Protobaltu arheoloģiskos pieminekļus raksturo Kostjonku senkultūra, kuras senlietas atrastas Eiropā.

Protobaltu aizvēsture aptver laiku no 30. g. tk p. m. ē., kad iestājās Mologas - Šeksnas interglaciālā perioda vissiltākais laiks, līdz pasaules plūdiem 14. g. tk p. m. ē., kad, kā teikts Lielvārdes teikā, "Jūs atkal nonācāt no kalniem, vai tikāt novesti lejā, un iegājāt tumšos mežos" (25).

Kuras sadaļas lasīsim?

1.Kostjonku senkultūra

2.Sungiras apmetnes

3.Hotiļevas senvietas

4.Žitomiras, Rihtas, Brjanskas, Valdaja pieminekļi

5.Aiz polārā loka

6.Apmetnes Dņestras (Tīrupes) piekrastē

7.Protobalti Centrālajā un Rieteņa Eiropā