Turpinājums3. Hotiļevas senvietas
Šī un nākamās sadaļas rāda protobaltu pakāpeniskās migrācijas ceļus, pakāpenisku virzību pret rieteni.
Atklājumi Hotiļevā sasummē cilvēku visu iepriekšējo laikmetu pieredzi akmens kalšanā, pie kam Hotiļeva atradās zīmīgā vietā, it kā pusceļā no Sungiras: Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas upes 20 - 30 m augstajā krastā, kur Desnā ieplūst Sudostas upe, veidodama 30 - 35 m dziļu ieleju kādus 18 km pret ziemeli no Brjanskas pilsētas.
Kultūrslānis bija nepārtraukts, pastāvējis no 32. līdz 16. g. tk p. m. ē.. virs bazalta grants slāņa. Tā kā ugunskuru vietas neatrada, tad šo vietu nosauca par akmeņkaļu darbnīcu kompleksu, par Mustes senkultūras laikmeta beigu un Solutrejas senkultūras laikmeta sākuma senvietu. Hotiļevā savāca 1600 nukleju, starp tiem 19 divu atskaldes laukumu diska nuklejus, 230 radiālās atskaldes virsmas nuklejus, 166 paralēlās atskaldes divu laukumu šķībleņķa prizmatiskos nuklejus, 61 vienādsānu trīsstūra formas un 21 taisnleņķa formas plakano jeb diska nukleju, 10 kuba formas nuklejus, 9 lodes formas nuklejus, 348 nenosakāmas formas nuklejus, 264 sabojāto nukleju fragmentus, 230 bruņurupuča formas nuklejus. Nukleju izmēri esot bijuši dažādi: sākot no 4 x 5 cm un beidzot ar 18 x 5 cm. Pārsvarā esot bijuši radiālās atskaldes diska veida nukleji, no kuriem atskaldīja ķīļveida sagataves. Gataviem kasīkļiem un nažiem esot bijuši gan roboti zobaini, gan gludi retušēti un slīpēti asmeņi, gan nenoapaļotas, gan noapaļotas un nedaudz atvieglinātas augšmalas satveršanai. Pavisam tika atrasti 6364 ķīļveida atskaldņi, naži, cirvji, kalti un kasīkļi ar piesi, kuru tehnoloġija un stils mantoti no Imeretijas senkultūras.
Starp sagatavēm tiek minētas 1979 fasetes, tostarp trīsstūra formas samērā plāni mikroliti - plāksnītes, kādas 1516 jaunmodīgi atskaldītas mikrolitiskas plāksnītes, 334 liela izmēra plāksnītes, kas atskaldītas ar Levaluā paņēmienu, ko līdz šim uzskatīja par Francijas kromaņoniešu prioritāti, kvadrāta formas plāksnītes un ķīļi, ovāla un ripas veida plāksnītes un ķīļi, asimetriskas plāksnītes, rombveidā pagarināti ķīļi un plāksnītes, vītola lapas formas plāksnītes, sirds veida plāksnītes un ķīļi ar piesi. Atrasti 11 retušēšanas veseri, 19 veseri, 63 kasīkļi ar retušējumu asmens vai noapaļojuma veidā, 21 kasīklis jeb nazis ar retušētu vienas malas asmeni un piesi vienā stūrī vai abos augšējos stūros. Retušēšana izdarīta uz liela krama bluķa, kura augšpusē bija izveidojies iedobums, bet iedobumā - krama zvīņas. Starp šim senlietām atrada 6 vītola lapas formas bultu uzgaļus (8,8 cm garumā, 6 cm platumā viducī, 2,2 cm biezumā) un šķēpu uzgaļus (11,5 x 5 x 2 cm), uzgaļus ar divpusēju roboto retušu sānu malās un nosmailinājumu galā, kuri pierādīja, ka tā sauktās Svidru senkultūras saknes ir meklējamas dziļā senatnē. Bija arī trīsstūra formas šķēpu un bultu uzgaļi, bifasa formas uzgaļi - katram zvēram savs uzgalis (485).
Hotiļevas augšējais kultūrslānis ir veidojies 23379. - 21950. g. p. m. ē.. (mērījums kaula oglei un mamuta ilknim), bet apakšējam slānim vecums palika nenoteikts. Domā, ka apakšējais slānis radies jau 30. g. tk p. m. ē.., jo tam atbilda arhaiskie senlietu paraugi (443).
Atrastas kaula senlietas:
z mamuta ilkņa dunču jeb šķēpu gali (30 x 7,5 x 2,5 cm) ar rotājumiem;
z ventrāli apstrādāti urbji un īleni;
z lāpstiņas ar cilvēka galviņām rokturim;
z putna galvu figūriņas; amulets pusmēness formā ar gravējumu;
z reālistisks sievietes gravējums kaulā;
z mamuta zobi, kuri izmantoti par laktu retušēšanas darbos;
z mamuta, staltradža brieža, pinkainā degunradža, brūnā lāča u. c. dzīvnieku kauli.