Turpinājums4. Žitomiras, Rihtas,
Brjanskas, Valdaja
un Baltijas pieminekļi
Aerheologs V.Mesjacs atklāja Žitomiras apvidū, Valdaja augstienē, Lietuvā, Centrālajā Eiropā Hotiļevai līdzīgus pieminekļus, ar ko pierādīja, ka Kromaņonas cilvēki jeb protobalti ir ienākuši Centrālajā un Rieteņa Eiropā no Austreņa Eiropas (485).
Žitomirā atrada 844 asimetriskos nuklejus, 666 cirvjus un kaltus, daudz nažu un kasīkļu. 257 kalumu asmeņi bijuši retušēti no vienas puses zobiņu tehnikā, bet 156 kasīkļi bijuši retušēti ar vertikālu, pakāpenisku, atkārtotu gājienu paņēmienu. Atrada 35 vītola lapas formas, plakanus, malās no vienas puses vai divām pusēm retušētus protosvidru bultu un šķēpu uzgaļus.
Rihtas apmetnes atklāja pāris desmitus kilometru attālumā no Žitomiras pilsētas, no Hotiļevas pret rieteni, kāda strauta augstajā krasta terasē, pretī Sičevkas sādžai. Zinātnieki pacietīgi uzskaitīja visus atradumus un pierādīja to līdzību līdz identitātei Žitomiras apmetņu un Hotiļevas senvietas attiecīgajam krama inventāram. Atkal tika atrasti plakanie protosvidru bultu un šķēpu uzgaļi, kuri esot bijuši retušēti labāk, precīzāk, smalkāk.
Judinovas apmetne tika nosaukta par mamutu mednieku pastāvīgo apmetni, jo tajā atklāja no mamutu kauliem celtu mītņu paliekas, bet senkultūra esot bijusi Kostjonku XVII senkultūras stila atdarinājums. Judinovas kultūrslānis esot sācies 26. g. tk p. m. ē., apsīcis ap 21. g. tk p. m. ē., atjaunojies tikai ap 14. g. tk p. m. ē., bet visus trīs kultūrslāņus esot atdalījuši 1,5 - 2 m biezas ūdens sanesas.
Judinovā papildus Hotiļevas senlietām tika atrasti gliemežnīcu, vilka un lapsas zobu krelles, no kurām esot saglabājies viens gatavs eksemplārs un divas trīs saujas sagatavju mītnes laukumā ar pavārda vietu pašā vidū. Tā esot bijusi liela mītne, - īsts mamuta kaulu kambaris tā laika vajadzībām, un piemineklis būvniecības prasmei. Bija arī kaulā griezti pirksta gredzeni ar sīkas gliemežnīcas aci, kas esot jāuzskata par absolūtu tā laika jaunumu,
Mamutu kaulu kambara pamatiem zemē esot ierakuši mamuta galvaskausus ar acu dobumiem uz augšu. Acu dobumos stiprinājuši mamuta ilkņu balsta stabus un šķērssijas. Balsta stabi un šķērssijas augšpusē sastiprinājuši ar bļodas un galvas kauliem. Sienas un griestus ir oderējuši ar māla rūtīm un ādām kā Matvejevkurganas mītnēs. Sienas no ārpuses apkrāvuši ar mamutu stilba kauliem, kas kaut kādā veidā ir turējušies kopā ar snuķa gredzeniem, ādas sloksnēm vai lūkiem. Pie ugunskuru vietām atrada dobtus koka un akmens bluķus. Vēl bija parupjas kaula adatas ar aci cīpslas ievēršanai (126).
Brjanskas apkārtnē pie Desnas upes ir zināmas vismaz vēl 6 paleolīta apmetnes - Betova, Korševa I un Korševa II (L.Tarasovs, 1973.), Negotina (Vojevodskis, 1952.), kā arī Hotiļevas senvietas, jau pieminētā Judinova. Šīs apmetnes ne ar ko būtisku neatšķīrās no Judinovas vai Hotiļevas senvietām (180).
Protobalti Valdaja augstienē ienāca no Sungiras, dzīdami pēdas zvēriem, - vismaz tā secināja zinātnieki, bet Lietuvas arheoloģe R.Rimantiene tur izpētīja ap 50 paleolīta apmetņu, aprakstīja atrastos šaujamo loku bultu, duramo un metamo medību šķēpu krama uzgaļus, klasificēja un atzina, ka tie bijuši līdzīgi Brjanskas apmetņu inventāram (127). Līdzīgus pētījumus ir veikuši arheologi T.Krilovs un N.Gurina. Viņi gāja salīdzinājumos tālāk par Lietuvas arheoloģi R. Rimantieni un atzina Valdaja apmetņu inventāra līdzību Kostjonku senkultūras agrajiem atradumiem (121). Šie atradumi pierāda, ka nemaz tā jau nebija, ka Baltijā Kromaņonas cilvēku pieminekļu neesot.