Turpinājums6. Apmetnes Dņestras
(Tīrupes) piekrastē
Dņestras jeb Tīrupes piekrastē ir atklātas labi saglabājušās protobaltu apmetnes, kuras var nodalīt ģeogrāfiski un laika secībā grupās:
Molodovas grupā, kurā iegāja Molodovas V, Kormaņas IV, Kestrosas, Stinkas, Ataku IV, Ataku VII, Veduriotoru, Buteštu, Buzdūžānu, Vihvatincas, Veckukuneštas, Mersinu, Tiraspoles un Karogažas apmetnes Tīrupes vidusteces un lejteces piekrastēs;
Piejūras grupā, kurā iegāja Vasiļiku, Skulānu, Hermaņdumēnu, Belgoroddņestrovskajas un Iļjinkas apmetnes gandrīz pašā Melnās jūras piekrastē, kuras hronoloģiski varētu likt blakus Molodovas V apmetnei;
Koroļevas grupā, kurā iegāja Onokovcu, Gorjanu Radvānes kalna, Koroļevkas I, Rakovas un Černas apmetnes Polijas robežai tuvajā Tīrupes augštecē.
Molodovas apmetņu grupas mītnes, izņemot Iļjinkas apmetni (33630. g. p. m. ē.), bija radušās attiecīgi 21840., 24600., 21840. g. p. m. ē. un vēlāk. Apmetnēs tika atrastas visu augšminēto tipu senlietas.
Arheologs F. Zaverņajevs konstatēja, ka visās rieteņa atzara agrajās apmetnēs, it sevišķi Iļjinkas, Piejūras un Molodovas V, Piedņestras apmetnēs, kuras radušās ap 33. g. tk p. m. ē., senlietas esot bijušas līdzīgas Hotiļevas apmetnes senlietām, turklāt Hotiļevas apmetnes senlietu stils esot redzams Vidusūralu un Sibīrijas tā laika apmetnēs, norādot uz šo apmetņu iedzīvotāju austrumniecisko izcelsmi, bet iedziļinoties viņa secinājumu pamatojumā, nākas labot laika rādītāju, proti, viņš ir visai neapdomīgi vispārinājis Iļjinkas apmetnes atradumus, turklāt Hotiļevas senkultūras iezīmes bija tajos kultūrslāņos, kuru mērījumi uzrādīja 24. g. tk p. m. ē. (481).