7. Karojošās jūras tautas
Jūras laupītāji, kurus senajā Ēģiptē sauca par karojošajām jūras tautām atšķirībā no draudzīgajām jūras tautām pelasgiem, hetiem, ligūriem, umbroskiem, sīkāniem, sīkuļiem, ibēriem, oficiāli uzstājās kā tirgotāji, pārdodami sazagtās preces, bet patiesībā rīkoja uzbrukumus jūras piekrastu un upju lejteču ciematiem, ierīkoja slepenus balsta punktus Ziemeļa Āfrikā, Vidusjūras piekrastēs un salās, kas nebija grūti izdarāms, jo tolaik iedzīvotāju Eiropā bija maz, tie dzīvoja reti izkaisītās kopienās pie upēm un ezeriem.
Sākumā tika minētas miermīlīgas tirgotāju jūras tautas - pelasgi, no kuriem vēlāk izdalījās feniķieši, sīkāni, sīkuļi, heti, bet kopš Zeva bandu rašanās saradās pirmās karojošās jūras tautas, starp kurām bija neīstie etiopi, šardeni, luki un pelešti, kas radušies no cilvēkiem, kas aizbēguši no verdzības Šumeras pilsētvalstīs. Tiem sekoja ahajavi, kas radās no Senās Ēģiptes dezertējušajiem algotņiem, kuri dienēja jūras kara flotē un darbojās sava vadoņa Zeva vadībā, kas vēlāk kļuva par seno grieķu dievu, kā arī fenīķieši (skat. skaidrojumus).