Par neīstajiem etiopiem viņus dēvēja Senajā Ēģiptē. Viņi tika dēvēti par lielāko un vecāko karojošo jūras tautu, kas cēlusies no liekajiem Šumēras un Senās Ēģiptes cilvēkiem – aizbēgušajiem etiopu vergiem, kuru dzimtene bija Nīlas upes augšteces ielejas. Pēc izcelsmes, kā zināja rakstīt Herodots, viņi bija buivolu gani, kurus Mentas cilvēki - nākamie ahajavi un Zeva jūras pirāti, ķēra kā pērtiķus un apēda.
No Herodota stāstījuma par ahajaviem un no arheoloģiskajiem atklājumiem izriet, ka tagadējā Alžīrijā, Lībijā, Marokā un Mauritānijā kādreiz tuksnešu vietā ir bijušas meža stepes, kurās savus bifeļu barus esot ganījuši etiopi, bet blakus savus kumeļus laiduši ganīties Mentas cilvēki, kas dzīvojuši alās tagadējās Marokas teritorijā un savu nosaukumu ir dabūjuši no Mentas alas nosaukuma, kurā tika atrasti pirmie šo antropoloģiski savādo cilvēku galvaskausi. Mentieši esot bijusi slepkavnieciska laupītāju tauta, kas ķērusi etiopus kā mērkaķus un apēduši. Turklāt viņi apēda arī savus nelaiķus, noskrubinātos kaulus sameta atkritumu kaudzēs, bet galvaskausus, no kuriem izēda smadzenes, ieraka mītnes priekšā. Otrreiz ar šiem cilvēkiem sastapsimies, kad runāsim par ahajaviem un Zeva bandām.
Kad etiopi iemācījušies ierīkot uguns līdumus, meži pakāpeniski tikuši nolīsti druvām. Ja līdumi vairs nedevuši ražas, tad nodedzinājuši un nolīduši citus meža masīvus. Iekoptajām druvām un zemkopjiem uzbrukuši briesmīgie Mentas cilvēku lopu bari un bruņotie sargi, kas atkal ķēruši etiopus kā meža zvērus. Tā tas turpinājies, kamēr kāda pusotra tūkstoša gadu laikā no mežiem nekas neesot palicis pāri, mežastepe pārvērtusies zāļu stepē, kurā turpinājuši ganīt bifeļus un zirgus bez jebkādas jēgas, kamēr zāļu stepe pārtapusi tuksnesī. Tā esot sācies Sahāras tuksnesis, kas esot izsaucis lopu baru un bruņotu ganu uzbrukumus sīkuļu zemniekiem un feniķiešu bagātajām kolonijām, tālus klaiņojošo lopkopju pārgājienus uz Āziju, Nīlas piekrasti, uz Āfrikas dienvidiem, izspiežot no iesēdētām vietām citas ciltis.
Kā vienus, tā arī otrus aplaupīja himeriskie etnosi, kurus radīja Šumēra un Ēģipte, pievēršot sev piespiedu kārtā citus nomadu lopkopjus, kālab izveidojās karojošie nomadu lopkopju etnosi, kas iznīcināja ne tikai etiopu un sīkuļu, bet arī ariešu kopienas, izkaujot zemkopjus un noganot druvas.