Pelešti bija vēl viena no Šumēras aizbēgušo vergu jaunizveidojusies pirātu tautiņa, kuru viņu sākotnējā dzimtenē semīti sauca par filistriešiem. Viņu ligzdas atradās Egeīdas nelielajās salās un kādā Krētas salas neapdzīvotā līcī, no kurienes tie pārvācās pie šardeniem, jo pelasgu ķēniņi tos padzina. Vēlāk viņi apmetās Kanaānā, kur arī semīti viņus iesauca par filistriešiem.
Herodots stāstīja, ka pelašti esot nākuši no Donavas piekrastes rūtiem, kas esot pavadījuši tirdzniecības kuģus kā karavīri. Kuģi esot aplaupīti. Karavīri aizbēguši, pēc tam esot nokļuvuši gūstā, kļuvuši par vergiem kādā Šumēras pavalsti, kur kādas kārtējās cilšu virsvadības maiņas laikā atbrīvojušies no verdzības, tad pieteikušies par jaunā šumēru virsvaldnieka karavīriem. Kad karš beidzies, viņiem nācies bēgt, lai nekļūtu par vergiem vēlreiz. Tāpēc, neatrazdami citu iespēju izdzīvot, jo nu jau tiem bija savas ģimenes, filistrieši esot piebiedrojušies jūras laupītājiem, kurus esot vadījis Pelešķis, kas šiem devis savu vārdu. Pēcāk tie esot iejukuši svešās tautās un izzuduši, bet pirms tam esot nodarījuši daudz ļaunuma bijušajiem ciltsbrāļiem (56).