Sveicināti!

Šī mājaslapa ir protests pret to, ka profesionālo vēsturnieku rakstītā Latvijas vēsture nav latviska. Tā ir vēsture, kas rakstīta svešu varu diktātā, iztēlo mūsu priekšgājējus par kulturāli atpalikušām pagānu ciltīm bez savas senatnē izkoptas reliģijas (prātniecības), rakstības, nozīmīgām Dabas reliģijas svētvietām, pilsētām, pat bez izkoptas valodas, tā ka ik uz soļa vajadzējis aizņemties vārdus no krieviem, somugriem un ģermāņiem. Šādi rakstīta vēsture apzināti atņem latvietim pašapziņu.

Tā ir vēsture ar noklusējumiem un viltojumiem, kas tiek "labota" gluži vai Orvela aprakstītajā veidā, pēc vajadzības pieskaņojot faktus valdošajām koncepcijām. Par ierastu lietu kļuvis senākos arheoloģiskos pieminekļus noklusēt vai definēt kā daudz jaunākus...

» Lasīt vairāk

Mājaslapas mērķi:

  • Pievērsīsimies tematiem, no kuriem Latvijas profesionālie vēsturnieki izvairās – piem., ārpus Latvijas robežām palikušajiem latviešiem.
  • Runāsim par reliktām baltu tautām sēļiem un latgaļiem. Mēģināsim atbildēt uz jautājumu – vai sēļu valoda nav par agru norakstīta kā mirusī? Ne velti trimdas valodnieki pētījuši J.Jaunsudrabiņa leksiku…
  • Iedziļināsimies Latvijā noklusētos pētījumos par latgaļiem, kas kategoriski noraida viedokli, ka latgaļu valoda būtu ietekmējusies no krievu. Tieši otrādi, slāvi-krievi ar savas baznīcas primitīvo valodu uz vēstures skatuves parādās tikai m.ē. 9.gadsimtā.
  • Atceroties E.Brastiņa ieteikumu – latviešu valodas jaunvārdus darināt uz senās pirmvalodas pamatiem –, celsim gaismā aizmirstus latviešu vārdus, kas mūsu ikdienā aizstāti ar svešvārdiem. Piem., latgaļi tautas gara mantas apzīmēja ar vārdu – burtnīceiba (burtniecība), kas ir jēdzieniski daudz ietilpīgāks par svešvārdu „folklora”.
  • Informēsim arī par pētnieciski korektiem jauniem vai senākiem maz pazīstamākiem cittautu autoru darbiem baltu (indoeiropiešu) pētniecības jomā.

Apkopojot teikto – ar šo lapu latviešiem paveras iespēja pētīt, skaidrot un rakstīt savu patieso vēsturi. Vāksim mūsu senvēstures liecības, darīsim to kopā, kaut katrs pa kripatiņai!