Kāpēc Latvijas valsts proklamēta divreiz, ja starptautiski tā atzīta pēc pirmās – Latviešu Nacionālās padomes veiktās pasludināšanas? Kāpēc, sarkanajai Krievijai uzbrūkot jaunajai Latvijas valstij, valdība ar K. Ulmani priekšgalā neveica latviešu vispārējo mobilizāciju? Kāpēc līdz pat 1919. gada jūlijam Latvijas nacionālais karaspēks bija pakļauts vācu okupācijas armijai? Kāpēc pašā brīvības cīņu sākumā gāja bojā O. Kalpaks? Kāpēc iekšpolitiski uz latviskumu orientētajā pēcpuča perioda Latvijā valsts ārpolitiku noteica sveštautietis V. Munters? Kāpēc šķietami lielākais Latvijas patriots K. Ulmanis 1940. gadā labprātīgi, neizsakot pat diplomātisku protestu, atvēra Latvijas vārtus sarkanajiem okupantiem, apstiprinot Kirhenšteina leļļu valdību un 8 mēnešus pirms tam liedzot latviešiem izbraukt no valsts?
» Lasīt vairāk
Kāpēc Latvijas valsts proklamēta divreiz, ja starptautiski tā atzīta pēc pirmās – Latviešu Nacionālās padomes veiktās pasludināšanas? Kāpēc, sarkanajai Krievijai uzbrūkot jaunajai Latvijas valstij, valdība ar K. Ulmani priekšgalā neveica latviešu vispārējo mobilizāciju? Kāpēc līdz pat 1919. gada jūlijam Latvijas nacionālais karaspēks bija pakļauts vācu okupācijas armijai? Kāpēc pašā brīvības cīņu sākumā gāja bojā O. Kalpaks? Kāpēc iekšpolitiski uz latviskumu orientētajā pēcpuča perioda Latvijā valsts ārpolitiku noteica sveštautietis V. Munters? Kāpēc šķietami lielākais Latvijas patriots K. Ulmanis 1940. gadā labprātīgi, neizsakot pat diplomātisku protestu, atvēra Latvijas vārtus sarkanajiem okupantiem, apstiprinot Kirhenšteina leļļu valdību un 8 mēnešus pirms tam liedzot latviešiem izbraukt no valsts?
Tie ir tikai daži no grāmatā atspoguļotajiem Latvijas vēstures paradoksiem. No nacionālpatriotiskām pozīcijām vērtēta Latvijas valsts tapšana, brīvības cīņas, valsts tālākā izveide un sagrāve. Uzmanība pievērsta Sabiedroto (Antantes) un vāciešu lomai valsts tapšanā un brīvības cīņās; Latvijas attiecību veidošanai ar Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju; redzamāko Latvijas valstsvīru pozitīvajai vai negatīvajai lomai.Pamatā aptverts laikaposms no 1914. līdz 1940. gadam, nedaudz skarot arī trimdas un šodienas Latvijas problemātiku.
Grāmata “Kas cēla un kas grāva Latvijas valsti” savā veidā noslēdz lielo baltu tautu pētījumu, kas apkopots O. Ziļicka grāmatā “Ļaujiet jel atvases dzīt!” un O. Ziļicka un V. Liniņa grāmatā „Baltu tautu civilizācija Eiropā, Āzijā un pasaulē”.
