Latvieti!
Izlasi un padomā! Pasaules vēsturē šī ir pirmā grāmata ar pamatīgu pētījumu klāstu par Baltu tautu civilizāciju Eiropā, Āzijā un pasaulē, kas ir pamats visai mūsdienu pozitīvajai civilizācijai.
Tu esi Eiropas un Āzijas pirmtautas – baltu – pārstāvis pasaulē. Nebija tādu “indoeiropiešu” – tajā izpratnē, kā to pieņēmuši mūsdienu vēsturnieki un lingvisti – “indoeiropiešu”, kas ar kara cirvi 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras nezin no kurienes ienāca nez kādu pamatiedzīvotāju zemēs, uzspieda tiem zemkopību, patriarhātu un savu valodu! Bija balti – paši pamatiedzīvotāji.
Tu esi Eiropas un Āzijas pirmvalodas – baltu tautu kopvalodas – pratējs un pārstāvis Eiropā un pusē Āzijas – reliktas vecākās dzīvās tautas pasaulē pārstāvis; tautas, kas saglabājusi savu valodu un visbagātāko garamantu klāstu vismaz kopš laika perioda pirms pēdējā Ledus laikmeta.
Tu esi Eiropas un lielas Āzijas daļas senās augstās civilizācijas pārstāvis, Pirmsvēdu laika tautasdziesmu (dainu) zinātājs, kuru vecums pārsniedz 60 tūkstošus gadu. Tieši latviešu valodas senie dialekti ir vistuvākie Vēdu valodai, tieši baltu areālā konstatēta vislielākā seneiropeisko hidronīmu koncentrācija un kontinuitāte.
To visu atzīst Eiropas un Āzijas godīgie vēsturnieki, antropologi, arheologi, arheolingvisti.
Latvieti, beidz drebēt un klanīties visām iekarotāju autoritātēm, impēriju un globālo reliģiju iztapoņām – pasūtījuma vēsturniekiem, arheologiem, valodniekiem! Tu sapratīsi, ka Latvijā nav drosmīgu, nacionāli noskaņotu vēsturnieku, arheologu un antropologu. Tu arī sapratīsi, ka daudzi no tiem ir izkrituši no krievu un jūdu “ratu pakaļas”.
Šajā grāmatā tu atradīsi, ka visu Eiropu un pusi Āzijas gadu tūkstošiem, arī līdz tā dēvēto indoeiropiešu ienākšanai, apdzīvoja baltu tautas kā vienīgās.
Tu atradīsi, ka baltu ciltis un tautas, kopš saviem pirmsākumiem, nekad savā starpā nav karojušas, nav iekārojušas svešu tautu aizņemtās zemes.
Tu atradīsi, ka baltu tautām no laika gala bija un ir viens Dievs ar dažādām viņa izpausmēm uz zemes, kas netika cilvēciskotas, jo stāvēja pāri cilvēkiem. Tu redzēsi, ka baltu tautas dzīvojušas pēc Dieva dabas likumiem, ticējušas, ka dzīve turpinās citā pasaulē. Dievības bija labdabīgas, cilvēki no tām nebaidījās, iztika bez upurēšanas – ziedoja puķes, pienu un augļus.
Tu sapratīsi, ka baltu tempļi, kas radās kā mācību iestādes un rakstu glabātuves, tika nosaukti ciltsmāšu un ievērojamāko personu vārdos – arī La-tas, baltu pirmās ciltsmātes, vārdā. Tāds templis bija arī senajā Īlijā (Trojā).
Tu redzēsi, ka baltu tautām nozīmīgi garīgie centri ar šādām “augstskolām” pastāvēja vismaz kopš 10500. g. p. m. ē., kad tādas tika izveidotas, piem., Čongarā, Delfos u. c. Savulaik arī Pokaiņos. Nākamie baltu priesteri – vaideloši – no visas Eiropas un Āzijas baltu zemēm pirms stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas mācījās līdz 35 gadu vecumam.
Tu atradīsi, ka nebija nekādas šumeru civilizācijas. Tā bija baltu – pelasgu un āriešu – augstā civilizācija, kuru zemēs ap 3. gt. vidu p. m. ē. ieklīda mežonīgās dienvidu nomadu ciltis un uzspieda Baltu civilizācijai savu, verdzības un cilšu ķildu, zīmogu.
Tu redzēsi, ka līdz mūsu ēras sākumam nebija nekādas klasiskās romiešu kultūras, Romas varenību radīja baltu – ettrusku valdnieki, un romieši kopēja ettrusku kultūru vēl ilgi pēc tam, kad ettruski bija pakļauti.
Tu arī redzēsi, ka senā Grieķija dzima uz baltu – pelasgu kultūras drupām, un lāgiem pelasgu kultūra atdzima. Tikai vēlāk, pēc liela skaita mežonīgo “kareivīgo jūras tautu” (cilšu) ielaušanās un varmācīgas sajaukšanās ar baltietēm izveidojās Grieķijas un Romas impērijas – himēriskie etnosi.
Tu atradīsi, ka visas jaunās Eiropas tautas sāka veidoties uz baltu tautu bāzes tikai pēc Romas impērijas sagrāves, sākot ar 7.–9. gs., un nevienai no pašreizējās Eiropas tautām, izņemot latviešus, lietuviešus, īrus, skotus, velsiešus, īslandiešus, daļēji norvēģus un zviedrus un, iespējams, arī baskus, nav etniskas bāzes un sakņu Eiropā.
Tu arī redzēsi, ka visi Eiropas karaļi un augstmaņi nāk no Romas vergturiem vai vikingiem.
Tu atradīsi, ka vēl tagad dažas etniski tīras, lielas baltu ciltis kopš Ledus laikmeta dzīvo Indijas ziemeļos – Baltistānā un Afganistānā.
Tu pārliecināsies par to, ka baltu tautām rakstība pastāvēja vismaz kopš 3500. g. p. m. ē., Latvijā vismaz kopš 2500. g. p. m. ē. – umbru (obru) rakstība, mezglu raksti, simbolu raksti, mājas kalendāri.
Daudzi simti baltu vārdu ir rodami Āzijas sentautu valodās un reliģiskās literatūras pieminekļos, iegravēti klintīs plašā pasaulē, Ēģiptes piramīdās.
Tu redzēsi, ka dižās, harmoniski daiļās būves Eiropā un Āzijā ir cēluši balti – senās Grieķijas un Romas monumentālās būves, Turcijas tempļus, Mohendžodaro pilsētu senajā Indijā, Stounhendžas observatoriju Anglijā, Arkaimu Dienvidurālos un Koraļļu pili ASV, Floridā.
Tu atradīsi, ka baltu senkapi atrodami turpat vai visos kontinentos. Turklāt, kā redzēsi, tie ir viegli atšķirami no citu tautu apbedījumiem.
Šeit tu arī redzēsi patiesās vēstures lielo un netīro uzslāņojumu.
Baltu civilizācija ir praktiski sagrauta, senās baltu tautas – gandrīz iznīcinātas – un ar to vēl ir par maz! Tiek dzēstas atmiņas par tiem, iznīcināti vēstures pieminekļi, senraksti! Ar to ir sistemātiski, simtiem gadu garumā, nodarbojušies Romas imperatori, pāvesti u. c.
Bet, ja nevarēja noklusēt, tad – viltoja. Tur nāca talkā galma hronisti.
Te minēsim tikai dažas no plaši izplatītām mūsdienu falsifikācijām: valdnieku un viņu galma vēsturnieku galvās dzimusi ideja sabrukušās Romas impērijas sklāvus (vergi vācu, angļu, zviedru, norvēģu, dāņu u. c. ide. valodās) – slāvus pārcelt senatnē par vairākiem tūkstošiem gadu atpakaļ, pie reizes “izbrīvējot” viņiem dzīves telpu; radītas fantastiskas hipotēzes par agrīnu somugru klātbūtni Eiropā, viņu ierašanos Latvijā pirms baltiem. Tikpat absurdas ir runas par to, ka Mikēnu kultūras radītāji ir ahaji un ka Indijas pamatiedzīvotāji, tās senās augstās civilizācijas radītāji bijuši “Rigvēdā” minētie mazie, tumšādainie dasi, bet balti – ārieši esot ienākuši Indijā ~1,5. gt. p. m. ē. kā “ganu tauta”, dasu augstās kultūras iespaidā strauji civilizējušies un pēkšņi izkoptā rakstībā pierakstījuši savas “Vēdas”!...
Kas tik nav sarakstīts! Reizēm “baltie diegi”, ar ko diedz šādus stāstus, nonāk dienas gaismā.
Tā, zināms, ka 1814.–1815. g. Eiropas impēriju un monarhiju “Svētās savienības” Vīnes kongresā valdnieki un vēsturnieki tieši un atklāti apņēmās sargāt troņu un impēriju “svētās” robežas. Francijas ārlietu ministrs Taleirans izvirzīja leģitimitātes principu – monarha vara ir no Dieva. Eiropas tautas dzīvo tur, kur Dievs tās nolicis no pasaules radīšanas laikiem.
Ar to tika atmesta eiropiešu priekšteču dinamiskā pagātne un uz faktiem balstīta seno laiku vēstures izpratne. Līdz ar to tika atspoguļots tikai Vidusjūras impēriju civilizāciju laiks.
Bet izrādās, ka šādi principi vadījuši Eiropas vēsturniekus jau daudz agrāk, par to savā “Arheolingvistikā” savulaik rakstīja mūsu trimdas tautietis, valodnieks Antons Rupainis:
“Renesanses laikos eiropieši pārņēma klasisko kultūru kā dārgu mantojumu, bet arī līdzi nelāgu tradīciju – klusēt par senatni. Netika radīti nekādi likumi, kas aizkavētu nepareizi pārņemt senās kultūras rakstus un tradīcijas, tās pārgrozīt un noklusēt senatni. Aleksandrijas (Ēģipte) bibliotēkā tika savākts pusmiljons grieķu (patiesībā vai grieķu?) tā saukto manuskriptu ruļļu, bet starp tiem bija 1200 nasku ādu, nezināms skaits Vēdu saiņu un nezināmas izcelsmes Ēģiptes papirusu, kas mētājās malu malās. Grieķu un citi skribenti pārtaisīja senos rakstus savā izpratnē un gaumē un laida apgrozībā ar [saviem] autoru parakstiem. Literatūrvēsturniekiem vēl ilgi būs grūtības izprast klasiķu rakstnieku spontānās “gudrības”.”
Cik vēl šādu “Vīnes kongresu” nav bijis!
Izrādās, arī vēsture ir karalauks – politika projicējas vēsturē, un otrādi. Un lielvaras jau sen potē savu – iekarotāju, uzvarētāju, impērisko vēsturi.
Ko nevar izskaidrot, to noklusē vai vilto. Un tā, mūsu arheologuprāt, Latvijā nav svētkalnu, ir tikai pilskalni – pat bez pilīm! Vissenākie apbedījumi netiek identificēti kā baltu. Tā pasaulē senākā tauta padarīta par jaunu.
Impēriju vēsturnieki, arheologi un lingvisti, piepūtuši vaigus, šifrē “Avestu” un “Vēdas” – tak jau, lai vismaz nomelnotu nīstos āriešus! – bet mūsu “zinātnieki” klusē... Un pieļauj, ka latviešu valodas arhaiskie dialekti, kas vislabāk derētu senrakstu izpētei, kā sēļu, pasaulē jau tiek pieskaitīti mirušām valodām... Nu jau arī latvieši atzīti par izmirstošu tautu.
Bet baltu rokās ir senatnes atslēga. Kad par Baltu civilizāciju tiek lauzti šķēpi, mums, latviešiem šeit būtu sakāms savs vārds. Mūsu vietā neviens to nedarīs. Ja baltu/“indoeiropiešu” senatnes pētīšanu un skaidrošanu atstāsim cittautiešu rokās, nebūs jābrīnās par kropliem tulkojumiem un melīgiem, tendencioziem secinājumiem. Pienācis laiks, kad baltu vēsturei, arheoloģijai un valodniecībai jākļūst godīgai, patiesai un uzbrūkošai, ne verdziski lienošai.
Latviešu valodnieki un arheologi var ieiet pasaules apritē ar “Vēdu”, “Avestas” u. c. senrakstu tulkojumu precizēšanu; hetu, elamiešu, ettrusku valodu tulkojumiem, plašiem baltu hidronīmu pētījumiem u. c.
Paliekot malā šajā zinātniskās domas duelī, noniecinot savu senatni, mēs parādām, ka neesam brīvi. Vai bijām PSRS nomale, vai esam ES nomale, tam nav nozīmes – esam provinciāļi tik un tā.
Vilis Liniņš
Dieva Dabas un Baltu tautu neatkarīgais pētnieks
