Turpinājums

1. Shulieši

Baradosas paleolita senkultūra tika atklāta Šanidaras alas C kultūrslānī. Tā biezums bija 3,5 m. Tajā atrada zemestrīces nogruvumā apbērtu Kromaņonas cilvēku skeletus. Viņi bija līdzīgi Shulas alā atrastajam cilvēkam. Kaut gan pēc radiokarbona mērījumiem bijuši par kādiem 10000 gadiem jaunāki par shuliešiem, taču bija saglabājuši negroīdās pazīmes kā Shulas cilvēks, ko uzskata par Āfrikas negroīdā Omo⁶ neandertālieša krustojumu ar Āzijas kromaņoniešiem (86).

Protobaltu divu varietāšu rašanās tiek skaidrota ar tā sauktās Zarzas alas priekšlaicīgu elementu parādīšanās Šanidaras alas kultūrslāņa C jeb Shulas un Baradosas, Zarzas un Kaukāza kalnieņu Imeretijas senkultūrā.

9. attēls. Shulas cilvēka galvaskausa skulpturāla rekonstrukcija.

A.Alimanes veiktie vēlā paleolīta kultūru pētījumi Ziemelāfrikā no Marokas līdz Nīlai atklāja, ka Zarzas senkultūra bijusi izplatīta no Tunisijas zemes raga līdz Ēģiptei un Nīlas upes piekrastēs ļoti plašā joslā pirms Virma priekšpēdējā apledojuma, kur tā nosaukta par Kapsas senkultūru pēc pirmā atklājuma vietas. Interglaciālajā periodā (ap 42. - 40. g. tk pr. Kr.) Kapsas senkultūras cilvēki pametuši kalnienes un aizklīduši pāri Nīlas upei uz Mazopotāmiju un gar Nīlas upi līdz tās iztekai. Kapsas senkultūras īpatnība - mikroliti (nelieli un plāni krama nazīši, kasīklīši, bultu uzgaļi), kuru izcelsmes iemesli pagaidām paliek nezināmi, jo Kapsas senkultūras apgabalā sava krama bija diezgan. Tādus mikrolitus vēlāk izmantoja par asmenīšiem tā sauktajos kaula sirpjos. Zarzas senkultūrā arī esot iegājuši Kapsas mikroliti un to izgatavošanas tehnoloģija. (178). Vēlāk atklāja, ka Kapsas mikrolitu tehnika bijusi izplatīta Shulas un Baradosas senkultūrās, no kā izriet, ka Kapsas senkultūras negroīdu atzars Aizkalnē sastapās un sajaucās ar Āzijas kromaņoniešiem jeb sinantropiskajiem protobaltiem, radot Shulas cilvēkus. Pēc Skandināvijas apledojuma mikroliti atgriezās Kurdistānā kā uzlasītās senlietas. Pēc tam arī radās pati Zarzas senkultūra.