Zarzas senkultūra tika izdalīta Suleimanijas Zarzas grotā. Tās īpatnība - pirmie mikroliti (sīki krama nazīši) Aizkalnes Āzijas paleolīta senkultūrās, kaut gan Zarzas senkultūru no Baradosas senkultūras šķīra liels laika pārrāvums, proti, Baradosas senkultūra pastāvēja 38. - 35. g. tk p. m. ē., bet Zarzas senkultūra - Āzijas mezolīta sākumā (12. - 10. g. tk p. m. ē.). Neraugoties uz tādu laika neatbilstību, Zarzas tipa senlietas tika atrastas Shulas alas C kultūrslāni, Armēnijas un Imeretijas (Grūzija) apmetņu akmens inventārā (36. - 30. g. tk p. m. ē.), tātad Zarzas mikrolitu sākums ir jāmeklē kaut kur citur un stipri agrāk par pašu Zarzas senkultūru.
Zarzas senkultūru radīja tās protobaltu ģimenes, kas Virma apledojuma pēdējās glaciālās fāzes aukstuma maksimuma laikā pārgāja Kaukāza kalnus, ilgi klīda, beidzot atrada patvērumu Mezopotāmijas Zarzas alā. No šīm ģimenēm izauga Rieteņa Āzijas ariešu ciltis. Par viņu meklējumiem pēc paliekamas vietas liecina daudzviet izkaisītās senlietas – galvenokārt mikroliti.
Kādu laiku viņi klejoja tagadējās Kurdistāna kalnienēs, dzīvoja Šanidaras un Shulas alās. Ar to arī ir izskaidrojama šīs senkultūras savādība un it kā ietiekšanās citās, senākās senkultūrās. Taču nav jābrīnās par ļoti agru mikrolitu izplatību Kurdistānā un citās vietās, jo sevišķi Shulas alā, kut tos atstāja Shulas cilvēki. Ja neievēro uzslāņojumus, varētu domāt, ka senlietas pametuši vieni un tie paši cilvēki. Taču bija pagājuši vairāk par 10 tk gadu kopš Shulas alu pamata shulieši. Izņemot nobirumus no alas sienām, citu uzslāņojumu nebija, kālab sākumā senlietas tika sajauktas vienā kopā. Tas arī ir šīs senkultūras mīklas atminējums.