Shulas alas un Baradosas senkultūras, kuras esot pastāvējušas laikā ap 48.- 38. gt p. m. ē. un to senlietas bijušas līdzīgas agrās Imeretijas senkultūras senlietām, sevišķi Sakādžijas apmetņu senlietām. Tika minētas šādas senlietas:
z ķīļveida naži un kasīkļi, kas iegūti, radiāli atskaldot no diska;
z olveida un bikonisie bifasi, kas kalpojuši par šķēpu uzgaļiem un sviežamajiem akmeņiem (ar rokām vai lingām metami);
z vienveidīgi koniskie urbji un īleni;
z vulkāniskā stikla kalumi, tostarp
z Levaluā tipa nukleji (prizmatiskie vienlaukuma, koniskie, diskveida);
z no prizmatiskajiem nuklejiem atšķelti un šauri retušēti vienmalas plāksnīšu naži un kasīkļi;
z krāsoti oļi;
z gliemežnīcu krelles;
z krāsaini (sarkanā un melnā krāsā) zvēru zīmējumi uz alu sienām, sevišķi Shulas alā, kuros attēlotas medību ainas, vilktas dažādas ģeometriskas līnijas un maģiskas zīmes, attēloti tauri, panteras, kalnu dižāži.
Shulas alā tika atrasti cilvēku skeleti, kuru galvaskausi pēc visiem parametriem bija līdzīgi tagadējo eiropeīdu galvaskausiem (468). Šos cilvēkus esmu nosaucis par Shulas cilvēkiem.
