Imeretijas senkultūra tika izdalīta, lai raksturotu arheoloģiskos pieminekļus Kaukāza kalnienē, Kurdistānā un Austreņa Eiropā par laiku no 38. g. tk. līdz aptuveni 18. vai 17. g. tk p. m. ē., jo šie pieminekļi uzrāda nepārprotamus pierādījumus protobaltu jeb Kromaņonas cilvēku ieceļošanai Eiropā no Āzijas pāri Kaukaza kalniem, kaut gan kopumā būtu jārunā par 3 protobaltu atzariem: Āzijas kromaņonošu sinantropisko paveidu, Shulas alā (Kurdistana) atrastā fosilā cilvēka paveidu un ar tiem ģenētiski saistīto fosīlā klasiskā (mūsdienīgā) kromaņonieša paveidu. Imeretijas senkultūras pieminekļus atstāja Shulas fosilā cilvēka pēcnācēji.
Imeretijas senkultūru raksturoja:
z Torokldē plāksnītes, kuras savu nosaukumu guvušas pēc pirmās atrašanas vietas − Torokldē alas Kaukāza kalnos. Tās bija Kapsas, Shulas un Zarzas senkultūrām tuvas nažu mikroplāksnītes, kas Austrumeiropas arheoloģijā bija pazīstamas, kad vēl nebija noteikta Imeretijas senkultūra un veikti augšminētie salīdzinājumi;
z koniski, slaidi, pagari īleni un urbji;
z Kapsas, Shulas un Zarzas senkultūrām tuvi olveida un bikoniskie bifasi, kurus lietoja mešanai ar rokām un lingām, par duramo un metamo šķēpu uzgaļiem, par šķiļakmeņiem uguns iegūšanai;
z plakanu, dažādas formas šķērsgriezuma, iegarenu, plānu vītollapas kontūrām tuvu mikroplāksnīšu uzgaļi, kurus ievietoja bultas gala šķēlumā un nosēja ar lūkiem un augu šķiedrām, sastiprināja ar asins un mālu sajaukuma javu, sveķiem, vasku;
z asimetriski trīsstūra formas kasīkļi un naži, kuri nošķelti paplānu plāksnīšu veidā no prizmatiskā nukleja viena atšķelšanas laukuma vai no diska veida nukleja radiāli atšķeltu ķīļu veidā, kuru šaurā mala kalpoja par asmeni;
z no konisko nukleju kodoliem izkalti dūrescirvji jeb kalti;
z konusveida, viena atšķelšanas laukuma prizmatiskie un diska nukleji;
z no kaula, raga vai mamuta ilkņa izdrāztas vārpstas veida bultas;
z līdz 1,5 m gari mamuta ilkņa šķēpi ar iegravētiem rakstiem;
z mamuta ilkņu šķēpu metamie zižļi ar iegravētiem rakstiem;
z bikoniskie, garie vulkāniskā stikla čoperi ar nosmailinātiem galiem, kurus uzskata par Azilas senkultūras mantojumu un varēja izmantot kā urbjus;
z zīmējumi alās, kuros attēloti kalnu dižo āžu medību skati kā Baltistānā (117), sievietes, vīrieši, ģeometriskas formas zīmes un to kombinācijas;
z kaula un raga sieviešu figūriņas ar uzsvērti izceltām krūtīm un klēpja daļām, kas rāda matrilineāras sabiedriskās struktūras iezīmes;
z tauru, dižo āžu, alu lauvu un lāču, savvaļas zirgu, citu vēsā klimata bara un vientuļi dzīvojušo dzīvnieku kauli, ─ visbiežāk apdeguši;
z pavārdu ugunskuru pelni;
z dzīvesvietas ─ vulkāniskas izcelsmes alās (469).
