"Tas asiņainais noziegums, ko ahajavi uzspieda Hattijas dēliem,
lai māšu, tēvu un bērnu asinis krāsmatu dūmus ostu, hetu zemēm
atnestu postu un badu. Šai uzspiestajā karā Hattija tika jau sodīta.
Tāpēc, visu baltu Māte Lata, esi jel vēlīga vismaz tagad, pēdējās
brīvības cīņās, pret saviem dēliem un atnes uzvaru hetiem, liec atkal
hetu ieročiem sudrabā mirdzēt, lai slēgtu slepkavām ceļu uz citām
Tavu meitu un dēlu tautām, liec hetu dēliem zem vairoga pārnākt5.
Tu taču negribi savus bērnus līdz pēdējam izmirstam redzēt.
Māt, Tavi bērni, negrib kara, nāves, asiņu, posta nevienai tautai..."
( No Anitu kora6 )
3.2. pastāsts
Heti un arieši –
pirmie himeras upuri
Nebija jau tā, ka Hattiju sagrāva Šumēra vai Ēģipte ─ pirmās vergturu valstis ar savām algotņu armijām. To izdarīja Šumēras un Ēģiptes liekie cilvēki no iekšienes kā piektā kolona un bijušie Ēģiptes faraonu Ibermaueras senkultūras cilšu algotņi, kuri kļuva par jūras laupītājiem ahajaviem, kas izauga par milzīgu, labi bruņotu spēku un prata varmācīgi pakļaut miermīlīgās zemnieku un no jauna radušās tautas – bijušo vergu un algotņu pēcnācējus, uzsāka baltu un ariešu cilšu iznīcināšanas kampaņu vairākos viļņos uz jūras un sauszemes.
Šis iznīcības vilnis vispirms skara hetus un ariešus kā tā laika bagātākās un ahajaviem teritoriāli tuvākās tautas, turklāt laikā. kad notika vislielākā zināmā dabas katastrofa - vulkānu izvirdumi, spēcīgas zemestrīces, Noasa plūdi.
Kādu sadaļu lasīsim ?
1.Hetu un ariešu nemierīgie kaimiņi
2.Lielo kāpņu pēdējo ķēniņu kari