Rosens mans arājiņš
Rūsiem zīža matiņiem,
Ik uzvilka slēžu kreklu
Skrien manim mutes dot.
2.13. pastāsts
Rūta ģints
Nekāda liela shuliešu ģimene nevarēja būt, jo bija tikai viena vienīga mītne, no kuras bija palikusi ugunskura vieta, kad to atklāja arheologi. Runājot arheologu valodā, tā izzuda vienas paaudzes laikā. Tātad shulieši nebūs vis tiešie rūtu senči.
Taču Dujdaurē jeb Taurīdā uzplauka Rūta ģimenes kultūra. Rūti otrajā paaudzē jau dzīvoja trīs mājokļos, kur vecākajā mītnē tika lietotas lielas, Nobeļas tipa krama senlietas, bet Rūta dēlu un mazdēlu mītnēs blakus Nobeļas topoloģijas senlietām tika lietotas shuliešu zīmuļa formas rīki - ar lingu metamie akmeņi un liela izmēra duramo šķēpu uzgaļi, kalti (dūrescirvji), bet Nobeļas bultu uzgaļi izzuda pāris paaudzēs. Tas varētu liecināt par to, ka viņi medīja pēdējos mamutus, kuri Krimā redzēti vēl 9. g. tk pirmajā ceturksnī p. m. ē., taurus, kuru dēļ Krimu agrāk sauca par Tauriju, un vēl kādus dižbriežus, no kuru ragiem taisīja kapļus un kasīkļus, no kauliem - zivju un roņu šaujamās bultas, kam nelielie Nobeļas tipa uzgaļi nederēja, kaut gan 9. g. tk beigās p. m. ē., kā tas būtu sagaidāms pēc ģeologu atklātajām klimata maiņām, kas izsauca mamutu un dižbriežu izzušanu, viņi sāka lietot Svidru senkultūras rīkiem tuvas formas darba rīkus, arī lauru lapas formas nelielus un vidēja lieluma uzgaļus, jo bads iemācīja medīt sīkākus medījumus, roņus, ķert zivis. Šīs darba rīku īpatnības ļauj viegli izsekot šīs senās cilts rašanos un tālākā likteņa gaitas.
Mutvārdu aizvēstures stāstā Sindas brāļa dēls Rūts esot nomaldījies medību takās, saprecējies ar māsām shulietēm, kas laida pasaulē brūn- un sarkanmatainus bērnus, bet viņu pēcnācēji sevi esot dēvējuši ciltstēva vārdā par rūtiem jeb gotu dialektā rhoschi (roši)114, bet tos rošus, kas dzīvoja Bulgārijas teritorijā, sengrieķu rakstnieki dēvēja par trāķiem. Šis nosaukums ir nācis no ide *terk- ‘būt atgrieztam no saknes’ + ide *tram- ‘pakļaut, apspiest’, kas atbilst mutvārdu aizvēstures stāstam par to, ka rūti atdalījušies vai tikuši atdalīti no Latas pēcnācējiem akmens laikmetā, dzīvojuši Īstas jeb Donavas upes meža stepju kalnienēs, ko sauca par Melnajiem kalniem tumšo egļu mežu dēļ vai aiz cita, tagad nezināma iemesla.
Šādu argumentu dēļ esmu izvēlējies etnonīmus rūti un roši šai vienīgajai tumšmatainajai baltu senajai ciltij un tās pēcnācējiem, kuri lika pamatus čigāniem, rumāņiem un moldāviem. Ari krievi ir atņēmuši rošiem viņu etnonīmu tāpēc, ka pirmie uzcēla savu cietoksni pēc atbrīvošanās no Romas un Bizantijas impēriju uzspiestās verdzības, kuru tagad sauc par Kijevu rošu valdnieka Kija vārdā, bet vēlāk to iekaroja Lādogas slovēņu kņazs Īlavs (kr. Igors) un pieņēma savai jaundibināmajai tautai jaunu vārdu rossi.
Kuru sadaļu lasīsim ?