5.Rūtu izzušana
Rūti bija etniski atšķirīgāki no saviem kaimiņiem - sembriem, pelasgiem, illīriem un umbriem pēc savas izcelsmes no tiešajiem negroīdo protobaltu senčiem, saglabādami savdabību gan kastaņbrūnajā un rudajā matu krāsā, gan arī ārējā izskatā ─ tumšākas un šaurākas sejas ar vairāk vai mazāk izcilākiem vaigu kauliem.
Rūti savā pēdējās eksistences laikā, kā liecina senkultūru apraksti, bija kļuvuši par jauktu cilšu konglomerātu, kālab minētās antropoloģiskās pazīmes nākas svītrot no atbildes meklējumu metožu saraksta. Rūti šajā pakāpē nonāca divu faktoru iespaidā. Pirmkārt, tie bija jaukto asiņu sibīri, kuri iejuka sindos un tika atspiesti uz rūtu galu; otrkārt, tie bija sarmati un huņņi; treškārt, nākamo rumāņu senči, kuri kā Grieķijas un Romas impēriju vergi, leģionāri un algotņi nokļuva rūtu galā kopš gotu ekspansijas laika. Taču gotu iespaids nav atnesis izmaiņas ne rūtu senkultūrās, ne arī antropoloģijā. Tikai Grieķijas, Romas un Bizantijas impēriju periodi bija izšķirošie rūtu asimilēšanā, iznīcināšanā un padzīšanā no vienīgās tēvzemes un dzimtenes.
Rumāņu pašu nosaukums nāca no latīņu imperium Romānus populus ‘Romas impērijas tauta’, kaut gan tādas tautas nemaz nebija ─ tas bija dažādu tautu konglomerāts. Rumāņu etnoģenēzē par pamata substrātu uzskata verdu ciltis, kuras palika rūtu galā pēc Romas impērijas sabrukuma. Pēc pašu rumāņu uzskata viņi esot cēlušies no senajām doriešu, daku (Dāķijas kolonijas iedzīvotāju kungu kārtas un vergu sabiedrības) ciltīm, no huņņiem līdzi ieceļojušajām gotu, avāru, getu jeb hetu un citām ciltīm, kuras romanizētas 2.- 4. gs m. ē., un no kādas Romas sabrukuma laikā ieceļojušas vairākuma cilts, kuru sauca par aramūniem, bet par tiem nav nekādu citu ziņu, kā šis nosaukums.
Čigānu leģendās ir minēts, ka viņu senči esot cēlušies tieši no šīs cilts, kas bijusi viena no augstākās kultūras ciltīm Indijā, bet tad nav saprotami etnonīmi romēn un romān, ar kuriem apzīmēja Romas iedzīvotājus. Vēlāk šo konglomerātu papildināja pečeņegi, maģāri u.c. ciltis.
Kā minēts 3.15. pastāstā, otrs rūtu etnonīms roši tika minēts tagadējās Kijevas pilsētas izcelšanās sakarā, jo viņi, acīm redzot, Kreščatika kalnā apmetās huņņu izspiesti no dzimtenes, kur tie sastapās ar normaņu vīkingiem, turklāt normaņu rhoss skanēja līdzīgi, bet tika lietots nozīmē ‘klaidoņi, cilvēki bez pastāvīgas dzīves vietas’. Tāpēc roši un rhosi ir jāuzskata par šķirtiem jēdzieniem.
Tātad rūti nekur nepazuda, bet daļēji kļuva par romiešu vergiem, daļēji aizbēga, ieklīda citās baltu ciltīs, bet tie, kas palika dzimtenē pēc Romas impērijas sabrukuma, bija skaitliskā mazākumā, kālab tika asimilēti citās ciltīs. Cilvēkus rošiem tipiskajiem sejas vaibstiem arvien vēl var sastapt starp rumāņiem, moldoviem, Baugaines un Volīnijas ukraiņiem.