Tres ūzulus kaļņeņā
Meža mōte audzynoj',
Trejaidim žuburim,
Kuplōtiem puduriem.
2.12. pastāsts
Sembri
Ģermāniskās Prūsijas karaļu dokumentos lietoja jēdzienu "Borussia alias Sembria" (272), bet pirms Dāķijas kolonijas nodibināšanas Romas imperatoram Jūlijam Cēzaram tika pasniegs medaljons, kurā viņš tika pasludināts par Gallijas un "Borussia alias Sembria" valdnieku, bet Dāķijas kara sakarā tika minēti sembrae kā Dāķijas pamatiedzīvotāji un galvenie vaininieki, kas kopā ar sudāviem esot izraisījuši huņņu un alānu karus pret Romas impēriju. Viņi tika minēti kā paši naidīgākie ķeltu barbari, kas it kā aizklīduši kopā ar alānien un vandāļiem pat Gallijā (399). Tātad sembru kā etnosa pastāvēšana Centrālajā Eiropā ir apstiprināta dokumentāri.
Pavisam nesen izdotajā un no angļu valodas tulkotajā Lielajā ilustrētajā enciklopēdijā šķirklī ‘ķelti’ dotajā kartē ķeltu sākotnējais centrs ir rādīts tagadējo valstu Polijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas teritorijās un Vācijas dienvidu austreņa galā, ietverot daļēji Rumānijas ziemeļa un Austrijas austreņa daļas (584).